local-stats-pixel fb-conv-api

19. trolejbusa bohēmija1

Es speru soli jau tik labi zināmajā un sirdij tuvajā trolejbusā. Gaisā uzvirmo zivju smaka, ieklepojas kāda veca dāma. Viņas spēcīgā, ķiplokiem apveltītā elpa piepilda trolejbusu.

Logi ir maigi norasojuši, dažviet tajos ieskrāpēti tādi vārdi, kā lox, daunis un citi šedervi. Pie durvīm stāv zaglīgais Centrāltirgus čigāns, kas gaida kādu, kam nofenderēt naudas maku, bet blakām viņam stāv Vadims.

Katru reizi, kad viņš iekāpj transpotā, sievietes ciešāk iekrampējas savās somās un aizlūdz Dievu. Vadims ir spilgts personāžs - adidas treniņbikses, solīdi ādas apavi, koši zila, uzdauzīta acs, viena acs šķielē un smaidot redzams zelta zobs.

Vadimam nav viena rokas pirksta (klīst baumas, ka viņš to pazaudējis, cīnoties ar vārnu par zelta pulksteni, ko tā bija nozagusi kādam Centrāltirgū). Kā par brīnumu sievietēm, kas lūdza Dievu, piepeši iekāpj kontrole.

Čigāns ar Vadimu jau ir aiztinušies lapās, tuklā apkopēja, lēni klibodama, steidz uz izeju, bet nepagūst un to apstādina kontrole. Nu ir auzas.

Apkopēja, raudādama, sūdzās par Ušakovu un pārmērīgajām biļešu cenām, bet kontrolei vienalga. Apkopēja jau ir izraidīta no transporta, un kontrolieris jau tai izraksta soda kvīti.

Kviecot, paķērusi kvīti, tā iesoļo vietējā veikalā, lai nopirktu ilgi kāroto pipariņu.

129 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

 emotion 

3 0 atbildēt