-Eduardonkuls!- nobļāvos un ātri atrāvos no galda. Ieskrēju koridorā, ātri uzvilku puķainus gumijniekus un pār pleciem pārmetu mammas jaku.
Izskrēju no mājas un redzēju, ka no mašīnas vispirms izkāpj ūsains vīrietis. Eduaronkuls. Nu, vismaz es tā ar māsu viņu saucu. Viņš ir mammas brālis, bet līdzību nekādīgi nevar saskatīt. Varbūt tikai izskata ziņā atšķiras, bet raksturā viņi ir kā dvīņi: kaitinoši, jautri, kaitinoši un jautri.
-Čau, saulīt!- Eduardonkuls iesaucās un mani silti samīļoja.
Tūlīt pat no mašīnas izkāpa kāda apaļīga sieviete. Eduarda sieva Anita. Tā jau viņa ir forša, bet viņas izskats nosit visu patiku. Parasti viņa ģērbjas kaut kādā treniņtērpā, tā kā es tagad, bet viņas sirmie, čirkainie mati ir vienkārši šausmas.
-Labas dienas!- noteicu un samīļoju arī Anitu, tikai aiz pieklājības.
-Mazmeitiņ! Ar mani nemaz nesasveicināsies?- dzirdēju kādu pavecāku balsi. Pagriezos un ieraudzīju savu mīļo omīti. Ātrumā pieskrēju pie viņas un cieši, cieši samīļoju. Es viņu tā mīlu!
-Kāpēc jūs atbraucāt?- vaicāju, atlaisdama omīti no apskāviena. –Un kur ir Uldis?- vaicāju izmēdot katru vārdu, ko pateicu.
-Nu sen neesam tevi apciemojuši un tā. Nevar jau tevi atstāt vienā mājā ar tiem diviem briesmoņiem.- es tikai nosmējos, par Eduarda teikto. –Un Uldis būs mazliet vēlāk. Viņš atbrauks ar savu personīgo mašīnu.- viņš uzsvēra vārdus ‘savu’ un ‘mašīnu’.
-Nu labi. Tagad nāciet iekšā. Ārā ir auksts.- kā jau īsta saimniece, aicināju viesus iekšā mājā, ha.
Eduardonkuls, Anita un oma, no mašīnas izņēma mantas un dažādas cepumu kastes. Nevis tās kastes, ko var nopirkt veikalā, kur iekšā puskilograms, bet tās, kuras nopērk īpašā vietā un sver kādus piecus kilogramus.
-Labdien, šai mājās!- oma ienākusi istabā sasveicinājās ar savu meitu.
-Labdien, labdien!- mamma smaidot teica un sasveicinājās ar katru.
-Mamm? Tu zināji, ka viņi brauks?- paprasīju mammai un skatījos uz viņu ar skatienu ‘kāpēc-tu-man-neko-neteici-?’
-Protams! Gribēju tev tikai sagādāt pārsteigumu.- mamma noglāstīja ar roku man muguru uz uzspieda buču uz pieres.
Jutu, ka atkal paliek šķebinoši, tāpēc atvainojos saviem ciemiņiem un aizskrēju uz tualeti. Pirms aiztaisīju durvis, dzirdēju, ka pagalmā iebrauc kāda mašīna.
