local-stats-pixel fb-conv-api

180° /2/3

Centos pēc iespējas ātrāk ielikt šo daļu. Nākamo gaidiet pēc pāris dienām, jo tagad nopietni pievērsīšos veselības uzlabošanai. emotion

P.s. Ja tekstā pamanat kļūdas, tad lūdzu pasakat un es izlabošu. Slimošana dara savu.

Iepriekšējā daļa: http://spoki.tvnet.lv/literatura/180-1/690169

***

Pēc nepilnas pusminūtes atjēdzos. Atvēru acis, bet spilgtā gaisma lika man tās atkal aizvērt. Pēc pāris sekundēm lēnām vēru vaļā savas acis, lai lēnām pierodu pie spilgtās gaismas.

Līdzko biju atvērusi acis pie manis pienāca medmāsiņa. –Kā jūties?- medmāsiņa uz mani palūkojās ar žēlu skatienu, un padeva man termometru. –Galva sāp un man ir auksti. –vārgi noteicu, kad liku termometru padusē. –Tu visticamāk esi saķērusi kādu vīrusu. Šajā laikā viņus ir diezgan viegli dabūt.- medmāsiņas balsī varēja dzirdēt bezrūpīgumu.

Termometrs sāka pīkstēt, tāpēc pacēlu roku un izņēmu termometru no paduses. -Trīsdesmit deviņi, komats, viens...- klusām noteicu, jo mana balss bija aizkritusi un rīkle izkaltusi. Medmāsiņa kā zinādama, atnesa man siltu ūdeni caurspīdīgā glāzē. Norijot pirmo, silto ūdens malku, pār ķermeni pārskrēja vieglas trīsas. Man beidzot palika silti.

Lēnām apgūlos uz kušetes, kura bija cieta un neomulīga. Sajutu, ka pa manu rīkli kaut kas lēnām ‘’peld’’ augšā, tāpēc piecēlos sēdus un gaidīju. Medmāsiņa laikam saprata, kas notiek, tāpēc ātri pasniedza man kādu plastmasas bļodu. Bļodu ieliku sev klēpī un apķēru to. Likās, ka kuņģis met vairākus kūleņus, tāpēc visa tā saturs ātri ‘’peldēja’’ uz augšu un piepildīja bļodu ko turēju klēpī. Mutē bija pretīga garša, bet lūpas trīcēja. Paņēmu glāzi ar ūdeni, iedzēru kādu malku, izskaloju muti un izšpļāvu ūdeni tajā pašā bļodā, kurā bija manas perfektās pusdienas un iespējams arī, ka brokastis.

-Nu jā... Tu esi saķērusi rota vīrusu.- medmāsiņa, ņemot bļodu no mana klēpja, teica. Nopietni? Vīruss? Ahh, bet pēc nedēļas man ir nozīmīga spēle. Sasodīts! Gribēju bļaut, bet sapratu, ka būs vēl ļaunāk. –Tev jādodas mājas. Tev būs ar ko aizbraukt? – medmāsiņa ar savu roku noglaudīja man galvu un pasniedza ūdens glāzi. –Gan jau atradīšu ar ko. –viegli pasmaidīju. Piecēlos kājās, meklēju savu somu, bet tad atcerējos, ka tā ir pie Markusa, tāpēc lēnā gaitā izsoļoju no medmāsiņas kabineta. –Uz redzēšanos!- atsveicinājos no medmāsiņas un devos meklēt Markusu.

Ilgi nebija jāmeklē, jo abi puiši sēdēja uz kubiem, netālu no medmāsiņas kabineta. –Tev viss labi?- Jānis pieskrēja man klāt un mani apskāva. Uzreiz varēja saprast, ka esam pazīstamu veselu mūžību, jo tā arī ir. –Tagad jā. Atstāju savas pusdienas pie medmāsiņas bļodā un jūtos vienkārši lieliski. –pacēlu abus īkšķus gaisā un iesmējos, jo izskatījās, ka zēni nesaprata manu sarkasmu.

-Kurš mani aizvedīs uz mājām? –jautāju ar lūdzošu skatienu, jo neviens mani tāpat nevedīs. –Es varu aizvest.- Jānis ieminējās, rokas liekot kabatās. –Labi. Tad braucam?- piekārtojot matus iejautājos. –Labi.- Jānis piekrītoši pamāja un jau devās pēc jakas, bet tikmēr es ar Markusu paliku divatā.

-Te būs tava soma. –Markuss no sava pleca noņēma manu somu un iedeva to man. –Paldies.- Pateicos Markusam un devos uz garderobi. –Pagaidi!- Markuss man uzsauca un es automātiski pagriezos. Markuss bija man tik tuvu, ka viņš uzskrēja man virsū un es gandrīz nokritu. –Vai, piedod!- es un Markuss sākām smieties neskatoties uz to, ka man bija riebīgs vīruss. –Ko tu vēl gribēji? – pacēlu acis uz augšu, lai varētu ieskatīties Markusa acīs. –Veseļojies! Un... – Markuss ieskatījās manās acīs un liecās man tuvāk, un tuvāk. –Piedod, bet es nevaru.- pēkšņi atrāvos un nodūru galvu. –Kāpēc?- Markuss bija mazliet sašutis. –Jo man ir lipīgs vīruss.- iesmējos un ātri devos uz garderobi, lai varētu paņemt mēteli un ar Jāni doties mājās.

112 2 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

Interesanti.Gaidīšu turpinājumu! :3

0 0 atbildēt
Interesanti, bet rota virus ir rupji sakot caureja:D
0 0 atbildēt