Ar celšanos šodien gāja grūtāk. Vai iemesls bija tajā, ka vakar biju sanīcis ? Domāju, ka jā un tas nav vienīgais iemesls ! Gandrīz 100% pārliecināts esmu, ka Mēness tajā arī spēlēja savu lomu, pat ja nebija pilnmēness...
Vēlāk pārdomājot dienu nonācu pie secinājuma, ka darbus mācību iestādei, kuru veikšanai aiziet daudz enerģijas vajadzētu izpildīt pēc iespējas ātrāk, jo pretējā gadījumā tie stāv istabas kaktā uz tevi skatās un pamazām ēd līdz priekšpēdējā dienā attopies, ka neesi pabeidzis un pavadi visu dienu to pildot.
Ejot pa ceļu, kas veda uz mācību iestādi, arī šodien izbaudīju jauko pavasara rītu. Bet šoreiz arī ieklausījos zvirbuļos, kuri zvirbuļoja savādāku melodiju, kā līdz šim. Tā atšķīrās no ierastās pavasara trallināšanas, bet nebija arī tik drūma, kā ziemā. Teikšu, ka izklausījās pēc vēstījuma uz siltu laiku.
Protams šodien biju nervozs, jo bija fizika, bet ziņkāre piedzīvot nodarbību bija stiprāka un pārsita nervozitāti. Nedomāju, ka to var saukt tā, kā to nosaucu, bet šis priekšmets bija iemesls, kāpēc jutos diezgan drūmi šodien, un zinot to, vēlējos ātrāk to piedzīvot, lai tālākā nedēļa nebūtu vairs drūma.
Tik daudz, cik zinu, oficiālā mācību diena pagāja bez problēmām un viss beidzās veiksmīgi. Piedzīvoju šo “lielo akmeni” bez nekādiem zaudējumiem. Pat teikšu, ka ieguvu ! Ja nebūtu apmeklējis fiziku, tad nezinātu, cik ļoti daudz nezinu un cik nopietna mana nezināšana ir. Tagad to zinu un ir potenciāls, ka kaut ko darīšu lietas labā.
