Beidzot pienāca tā diena, kad cēlos ar saullēktu ! Nu ne gluži, bet tuvu bija ! Atverot acis pie apvāršņa redzēju blāvu gaismu, tāpēc rīta lietas savā istabā izdarīju bez gaismas. Tik sen nebiju redzējis tik zilas debesis. Tik zilas un klajas debesis, kas pavērās gluži kā jūra ! Tikai jūra visu laiku viļņojas atšķirībā no debesīm...
Kur no par rītu teicu, ka gandrīz redzēju sauli, tad tagad ejot uz mācību iestādi, saule spīdēja tieši acīs. Cik patīkams bija šis rīts, kad debesis bija bezgala klajas, saule pavasarīgi spīdēja un pūtu pavasara vējš. Toties, atskaitot dabas parādības, dzirdēju arī kaijas. Ar to var secināt, ka vētra pie jūras nebija vienīgais iemesls, kāpēc tās ir šeit. Ja nu tās šeit ir ievākušās uz dzīvi ? Nebūtu slikti katru rītu klausīties kaiju klaigās. Kā nekā, ne katru gadu ko tādu var dzirdēt tādā vietā, kā šeit.
Pienāca trešā nodarbībā. Šodien tā notika citā telpā. Nevien citā telpā, bet pat citā stāvā ! Un reizē ar šo notikumu varu teikt, ka mācīties esmu bijis visos stāvos (sasniegums sasniegts)! Ja jau runājam par sasniegumiem, tad var minēt, ka sasniegumi parasti dod kaut ko pretī un šoreiz tā būtu tik ļoti neparastā klase. Visupirmkārt, klasē bija galdi, kuru virsmas forma bija taisīta līdzīga paralelogramam. Domāju, ka tas varētu būt šoks ieraudzīt, ka klasē ir galdi, kas nav taisnstūrveida, kā tas bija līdz šim ierasts. Otrkārt, klasē bija kantains monitors, kurā tika atainots, tā sauktais, ekrānsaudzētājs, kurā bija redzama operētājsistēmas Windows XP noklusējuma fona attēls, bet tas kustējās ! Un kustība bija tā, ka mākoņi pārvietojās uz priekšu un meta ēnu uz zālāju ! Vēl viena lieta, kas šajā dienā mani šokēja. Vēl protams varētu minēt savu hipotēzi, ka Musolīnī ir tā pati persona, kas Jūlijs Gajs Cēzars (ja balstās uz to, ka cilvēki dzīvo vairākas dzīves).