Bija kāda meitene vārdā Karolīna. Viņa bija izpalīdzīga, vienmēr jauka pret citiem, atsaucīga, iesaistījās visā jaunajā. Viņa bija ar smaragdzaļām acīm, gaiši brūniem, ļoti gariem matiem, pēc ādas tipa brūna, ap 1,70 m un ļoti sportiska.
Viņa vienmēr smaidīja, bet ne vienmēr smaids bija īsts, vismaz ne pēdējo mēnesi... Viņai ļoti sāpēja, nu jau ne tikai garīgi, bet arī fiziski. Katru nakti viņa savus kliedzienus un sāpes apslāpēja savā spilvenā.
Kā tas viss sākās? Viņas redzētais satrieca viņas sirdi sīkās drumslās. Viņas īstā pirmā mīlestība, ko viņa patiesi mīlēja ar visu sirdi un dvēseli, viņu krāpa. Ar ko? Ar viņas tā sākto ''labāko draudzeni''. Viņu attaisnojums?! Tāda viekārši nebija.
Viņa jau mēnesi ir ne savā ādā un katru nakti izkliedz savas sāpes viņas nu jau vienīgajam draugam - spilvenam. Karolīna pārstāja sportot, pārstāja priecāties un izpriecāties. Tikai fake smaids, kad kāds ar viņu runāja, lai neviens viņai nejautātu, kā viņa jūtas.
Viņas vecēkā māsa Anna, kura bija divus gadus vecāka par viņu, to visu dzirdēja, redzēja un skuma, bet nezināja, kā palīdzēt, jo viņu kontakts pazuda pēc tēva nāves.
Anna visu šo mēnesi nezināja, kā Karolīnai palīdzēt, līdz viņai pietika un kādā piektdienas pusdienlaikā, kad viņas pusdienoja, viņa teica: '' Karolīn, man šis ir apnicis. Tu šovakar brauksi man līdz nedaudz patusēt. Tev izejas nav!''
Bez jebkādas sajūsmas Karolīna piekrita un gāja uz savu istabu taisīties. Meitene iegāja dušā, noskalojās. Kamēr viņa ir ūdenī, visas viņas sāpes parasti aizskalojas prom, un viņa neko nejūt tieši tāpat, kā tas bija šobrīd. Noslaucījusies viņa izžāvēja matus un ieveidoja nekārtīga copītē. Tā kā bija vasara, viņa nolēma vilkt savus džinsa šortiņus, baltu topiņu un baltas Vans kediņas. Līdzi paņēma ādas jaciņu, ja nu paliks vēsi. Nogājusi lejā vina redzēja māsu, kas bija ģērbusies līdzīgi. Oranžs topiņš, melni šorti, oranžas laiviņas. Abas nedaudz iesmējās.
''Beidzot dzirdu no tevis smieklus! Nāc, es tevi uzkrāsošu!'' Anna ar degsmi acīs sacīja.
Karolīna nobolījās, bet arī iesmējās un sacīja: '' Labi, bet es tevi pēc tam!''
Abas meitenes uzkrāsojās un devās uz māsas mašīnu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/-you-are-my-angel-2/635626">Nākamā.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/-you-are-my-angel-2/635626">
Hey, spocēni. Šis ir MANS pirmais raksts. Lūdzu komentējiet,ko jūs par to sakāt! :)
