-Sākums-1

Sveiki, spoki! Rakstīšana priekš manis ir kaut kas jauns, tāpēc es labprāt uzklausītu jūsu domas, par to vai man vispār sanāk un vai man vajag turpināt. Paldies. :)

Bija drēgns rudens vakars, un es braucu cilvēku pārpildītā vilciena. Ar austiņām ausīs es vēros ārā pa logu, lai gan tur neko daudz redzēt nevarēja, jo pūlkstens bija jau pus astoņi, un tumsa iestājas ļoti ātri. Es jutos neērti, kad pieturā man visur apkārt sasēdās cilvēki, un man nebija kur īsti novērst savu skatienu, tāpēc es aizvēru acīs un iegrimu mūzikā.
Sagaidot savu pieturu, es paņēmu savas lielās somas un izkāpu. Nevarētu teikt, ka es priecājos, kad biju klāt, jo galu galā tas bija jauns sākums kaut kam manā dzīvē.
Līdz manai jaunajai dzīves vietai bija jāiet tikai pāris minūtes. Kad biju klāt, es izņēmu austiņas, ieliku tās jakas kabatā un izņēmu saburzītu lapiņu, uz kuras bija rakstīts dzīvokļa numurs mammas steidzīgajā rokrakstā.
Man nācās kāpt uz ceturto stāvu ar divām smagām somām, kurās ietipla visa mana iedzīve. Kad biju nonākusi pie pareizajām dzīvokļa durvīm, es mazliet apstājos, lai saņemtos un piespiestu zvana pogu. Kad tas bija izdarīts, es gaidīju, kad es durvīs ieraudzīšu sen neredzēta, tuvu cilveka seju, kas nebija kopā ar mani, kad es uzaugu. Tas sen jau bija saprasts un piedots..
Durvis atvērās, un es ieraudzīju gara auguma, smaidīgu vīrieti.
-Sveika, Ieva. Es jau tevi gaidīju. -
-Čau, tēt! - es teicu, skatīdamās viņam acīs...