Pati neticu tam, ka šī ir 7 daļa. Un šis vakaram viss. : 3 Novēlu jauku vakaru visiem spokiem, kas šo lasa, un jā. 
Piebraucu pie ēkas, kas likās daudzmaz pazīstama, bet kā? Lai nu paliek. Iegāju iekšā, un uzbraucu ar liftu uz 9 stāvu. Dzīvoklis likās ļoti plašs, ar mēbelēm, un visu vajadzīgo. Noliku uz plauktiņa somu un iegāju istabā. Vienā bija guļamistaba ar divvietīgu gultu, nākamajā bija ļoti plaša un gaiša istaba, un tad bija liela arka kas veda uz vies istabu.
Atvēru logu uz izgāju uz balkona, žēl ka Katrīna šeit nav.
Pulkstenis bija 13 ; 30, un man tiešām sāka gribēties kaut ko ieēst. Iegāju virtuvē, kas bija zaļos toņos, iekārta gandrīz tāda pati kā mājās, darboties mācēšu cerēju. Aizgāju pēc somas un izgāju no dzīvokļa aizslēdzot durvis. Nobraucu pa liftu un izgāju no mājas. Pāri ielai un kādai ēkai varēja redzēt RIMI veikala burtus. Pārskrēju pāri gājēju pārejai uz iegāju veikalā. Viss likās daudz savādāks nekā. Paņēmu ratus un iegāju tieši pašā rimi, grozā ieliku maizi, pienu, roltonus, vistas fileju, papriku, tomātus, cepumus, šokolādes, un minerālūdeni, kausēto sieru, majonēzi un visādus produktus.
Samaksāju un ar iepirkuma maisiņu devos atpakaļ mājās. Atkal paņēmu liftu uz uzbraucu uz dzīvokli. Ātri sakrāmēju produktus ledusskapī un izvārīju makaronus. Paēdusi pusdienas, sakopu virtuvi, un devos uz vies istabu. Paņēmu telefonu un izslēdzu skaņu. Ieslēdzu televizoru un paskatījos kaut kādus seriālus. Pulkstenis jau nāca 15 : 00, izslēdzu telefonu un paķērusi vējjaku uzvilkusi kedas skrēju ārā no dzīvokļa. Iepriekš biju atradusi skolu un sarunāju satikties ar direktori pulkstenis 15 : 30, ātri iekāpu mašīnā un braucu uz skolu. Iebraucu skolas autostāvietā, kur atradās ļoti daudz cilvēki, protams, visas acis uzreiz tika vērstas uz manis. Uzliku saulesbrilles un noparkojos. Izkāpusi no mašīnas, ignorējot skatienus devos uz skolas ieeju. Apjuku, jo šī skola bija šausmīgi liela. Par laimi paveicās, ka manā virzienā nāca jauns puisis, neteiktu, ka viņš būtu jaunāks par mani.
- Es atvainojos, vai jūs varētu lūdzu pateikt kur atrodas direktores kabinets? - Aizsmakušā un kautrīgā balstiņā vaicāju.
- Sveika. Ē, tur, labajā gaitenī pēdējās durvis pa kreisi. - Viņš nedaudz sasarka un norādīja uz gaiteni, un tad arī aizgāja.
Devos pa gaiteni un uz norādītajām durvīm bija - Direktores Apsītes kabinets. Noriju kamolu, kas izveidojies kaklā un pieklauvējot devos iekšā.
Saruna ar direktori izvērtās ļoti jauka, un skolu pabeigt arī es varēšu.
Izgāju no direktores kabineta, un devos pie stundu saraksta, lai redzētu, kādas rīt ir stundas.
Pirmā rīt bija Fizika, tad Latviešu valoda, kulturoloģija, ķīmija, bioloģija, fizika, un matemātika.
Nolēmu, ka jau tagad aiziešu pēc mācību grāmatām. Paņēmu bibliotēkā visas nepieciešamās grāmatas, un devos uz izeju. Izgāju ātrā solī no skolas un aizmirsu uzlikt saulesbrilles. Atkal visi skatieni tika piekalti man. Daudzi sačukstējās, tas traucēja, tāpēc nobļāvos pa visu pagalmu - Kas jūs cilvēku neesat redzējuši!? - uzmetu niknu skatienu visiem, un iekāpu mašīnā. Uzslēdzu skaļi mūziku un izbraucu no skolas pagalma, iebraucu rimī, kurā jau biji, bet ātri iegāju veikalā `Globuss`, nopirku zīmuli, pildspalvu, penāli un vēl dažas kanceles preces, tajā skaitā arī burtnīcas un klades.
Atgriezos mājās un pulkstenis bija nedaudz pāri 17. Iegāju aukstā vannā, izmazgāju matus, izkrāmēju kosmētiku vannas istabā, un iegāju guļamistabā, saliku drēbes skapjos. Izņēmu no somas portatīvo datoru un ieslēdzu to, iegāju facebook`ā, izlasīju jaunās ziņas no klasesbiedriem, kuriem tā arī nemaz netaisos atbildēt. Aizvēru datoru, un nezināju ko darīt. Garlaicība māca vis augtākajā pakāpē. Uzvilku kedas, izlaidu matus, pārķemmēju tos un uzvilku savu cepuri. Aizslēdzu dzīvokli un ar liftu nobraucu atkal lejā. Izgāju no mājās, un ieskatījos telefonā - pulkstenis rādīja 18: 30, laiks paskrien nemanot. Ieliku ausīs austiņas un ieslēdzu mūziku. Dzirdot par mūziku, pavisam aizmirsu kur esmu, devos uz priekšu dziedot Nirvana - Lake of Fire. Biju jau nogājusi kādu gabaliņu, ka pagriezos un devos atpakaļ. Atkal paņēmu liftu un uzbraucu uz dzīvokli. Iegāju dzīvoklī, noģērbos un iegāju guļamistabā. Noliku datoru uz palodzes, aizvēru žalūzijas un uzvilku šortiņus ar maiku, uztaisīju 10 minūšu workoutiņu un aizgāju gulēt.
*Where do bad folks go when they die
They don't go to heaven where the angels fly
Go to a lake of fire and fry
See them again 'till the Fourth of July*
Modinātājs, nē, nē nē. Man bija jādodas uz skolu, ar tiem izdzimteņiem, kuri māk tikai blenzt. Piecēlos, uzvilku savus ādas tipa apspīlētos leggingus, melnu topiņu ar skeletgalvu, izķemmēju matus un uzliku snapback. Iegāju vannas istabā, iztīrīju zobus, uzkrāsoju laineri, skropstu tušu, un nedaudz sarkanas lūpas. Uzsmaidīju sev, un izdzēru glāzi ūdens. Iepūtu smaržas un uzvilku kājās kedas, un mugurā ādas jaku, paķēru skolas somu, telefonu. Izgāju no dzīvokļa un aizslēdzu to. Nobraucu ar liftu lejā un iekāpu mašīnā. Braucu uz skolu. Iebraukusi skolas auto stāvvietā, paņēmu somu un izkāpu no mašīnas. Atcerējos, ka direktore teica, ka man tiek piešķirts 59 skapītis. Iegāju skolā un sāku meklēt 59 skapīti. Te nu tas bija, tikai jēga no viņa nekāda. Aizgāju līdz stundu sarakstam un meklēju fizikas klases numuru - tā 109. Uzgāju uz trešo stāvu un arī atradu 109 kabinetu. Iegāju takā, kurš jau gandrīz bija pārpildīts ar skolēniem, un starp viņiem arī atradu puisi, kuram lūdzu palīdzību atrast direktores kabinetu. Klasē bija pilns ar rozā bārbijām, vemt vēlējos. Atradu tukšu vietu, un iesēdos tajā. Puse uzmeta man dīvainu skatienu. Puisis, kuram lūdzu palīdzību pienāca klāt un nometa savu somu man blakus.
- Šī bija tava vieta? - Satraukta jautāju
- Nē, manējā ir blakām, droši sēdi. - Viņš pasmaidīja un apsēdās.
- Mani sauc Niks. - Puisis ar roku izbraucis cauri matiem, iepazīstināja sevi.
- Madara. - Uzsmaidīju un izvilku no somas grāmatas.
- Tūlīt sāksies stunda, nenobīsties no skolotājas. - viņš iesmējās.
Pēc neilga brīža arī klasē ienāca veca un ļoti smalka skolotāja, ar spicu degunu un brillēm uz tā.
- āa, šeit ir mūsu jaunā skolniecīte. Nāc, nāc, iepazīstini mūs ar sevi. - Viņa smaidoši apkaunoja mani.
- Piecēlos no sēd vietas un lēnām gāju uz klases priekšu, nostājos.
- Mani sauc Madara, un nekas cits jums par mani nav jāzina. - Vienaldzīgi atteicu un apsēdos vietā.
- Sāksim tēmu. - viņa iesaucās un pagriezās pret tāfeli. Tikmēr pret manu penāli atsitās lapiņa. Klusi piecēlos un pacēlu to, atritināju vaļā
- Tev ir skaista balss, Tu dziedi? -
Noriju siekalas, un pievērsos darbam.
Stundas pagāja garlaicīgi, pēc pēdējās stundas devos uz savu skapīti, lai noliktu grāmatas.
- Sveika. - Pie manis pienāca viena no klases meitenēm.
- Sveika - Vienaldzīgi atteicu, un aizcirtu skapīti.
- Es rakstīju zīmīti. Mums skolā, nu klasē ir grupa, un mums pietrūkst solistes. Nevēlies atnākt šodien parādīt ko Tu spēj? - Viņa bija tik satraukta.
- Man nav iebildumu. Kur un kad? - Uzsmaidīju viņai pretī, tas mani ieintriģēja.
- Ja vari, tagad. Nāc līdz. - Viņa paķēra mani aiz rokas un ātrā solī devās.
Iegājām sporta zālē.
- Es atradu mums solisti - viņa spiedza aiz laimes.
Visi nosprauslojās, gribēju mest viņiem ar pirmo kas pagadās.
- Varbūt tā ir slikta doma? - ieminējos.
- Mani sauc Kerija, es spēlēju ģitāru, tas ir Artūrs viņš spēlē bungas, tas Rihards, viņš spēlē ģitāru. - Kerija iepazīstināja ar visiem
- Sāksim? - Artūrs norūcās.
- Nē, pa priekšu, lai padzied Madara, redzēsim viņas balsi. - Kerija uzveda mani uz skatuves.
