" Ideālā" dzīve 170

Lūdzu, izsakiet komentāros savu viedokli

Zoja.

Es guļu Semas gultā un raudu viņas spilvenā. Aiz muguras man skan televizors. Kad atver istabas durvis, aizver tās un klusi apsēžas Semas gultā.
- Stefan, ej prom.- murminu
- Es neesmu Stefans.- Elija nočukst.
Es strauji pagriežos, redzu ka arī viņa raud ievelku viņu savā ciešajā apskāviena
- El, es nevaru bez viņas- šņukstu- ko mēs darīsim?
- Z, mums vēl ir...- Elija apklust, jo noteikti atceras kādu brēku es sacēlu kad Stefans teica ka mums ir cerība
- ... cerība- es pabeidzu teikumu.
- jā.
- Mums ir jaunas ziņas par lidmašīnas reisu i056,-es automātiski paslēdzu skaļāk.- Lidmašīnā vēl dzīvi ir atrasti divi pasažieri.- es ar Eliju saskatāmies un saspiežam viena otrai roku.
- 28 gadus veca māmiņa Lindsija Trenda, un smagā stāvoklī, tomēr, dzīva Samanta Heloveja.
Izdzirdot Semas vārdu es iekliedzos. Elija ievelk mani savā apskāvienā un jūtu, ka viņai tek asaras kuras pil man uz muguras, arī man no acīm iziešas asaras.
Atveras Semas istabas durvis, pa kurān ienāk Stefans, Sebastians un Semas vecāki.
- Jūs dzir...- Semas mamma sāk jautās
Abas pakratam galvu, esot vienas otras apskāvienā
- Braucam uz Havaju salā pie Semas?- čukstēju Elijai ausī.
- Jā- Elija atčukst pretī.
Abas pieceļamies no gultas, ieejam vanasistabā, noskalojam seju, paņemam mantas un dodamies uz lidostu.

Sema.

Es eju pa tumšu tuneli, tā galā redzu gaismu. Iznākot pa tuneli, es attopos uz mazas salas. Vienā salas krastā stāv mani vecāki, draugi un viens nepazīstams puisis. Otrā salas kratsā stāv mani vecvecāki, kuri sadevušies rokā smaida man.
- Izvēlies- man galvā atskan balss.
- meitiņ, tev vēl ir laiks lai dzīvotu pilnvērtīgu un laimes pilnu dzīvi, dodies turp- vecmāmiņa man saka un rāda ar roku uz otru salas krastu.
- Bet...- es paskatos uz draudzenēm un redzu ka abas ir apkampušās un raud.
- Ej- vecvecāku saka un abi pazūd aiz horizonta. Es pagriežos un skrienu pie draugiem un vecākiem.
Man atsprāgst vaļā acis un pamostos baltā telpā ar vienu logu, blakus manai gultai uz krēsla guļ Markuss.
-Mark..- čuksti
Markss atver acis un ieraugot, mani pasmaida un izskrien ārā no palātas ub sauc
- Ārst, viņa pamodās.
Manā palātā ieskrien ārsts kurš apjautājas kā es jutos. Kad ārsts iziet ārā no palātas, ienāk Elija un Zoja un man galvā iemetas viena ideja par kuru es pasmīnu.
- Sem..- abas sauc.
- jā?- jautāju. Palātā ienāk Markuss un es meitenēm jautāju- kas jūs abas esat?
- Elija raudot sabrūk Markusam rokās, Zoja saglabājusi vēl mieru. Viņa iečukst kaut ko Elijai ausī, Elija izlien no Markusa skavām un noslauka seju.
- Sem, es esmu Zoja un tā ir Elija.
- Nē!
- Tu vēl jo projām mūs neatceries?- Elija jautāja
- Nē.
- Labi, tad laikam mums šeit nav ko darīt, visu labu.- Zoja paņem Elijas roku un abas iet uz durvju pusi, kad abas taisās vērt vaļā durvis es saku.
- Z un El neeiet.
Abas atver durvis un iziet pa durvīm.
- Zoja! Elij!- kliedzu viņām pakaļ. Es izplūstu asarās un saprotu, ka man plāns bija ļoti ļauns. Paiet pusstubda es vēl jo projām raudu, atveras palātas durvis un pa tām ienāk meitenes.
- Sem, neraudi- Elija pieskrien man klāt un apķer mani.
- Samanta Heloveja, nejoko tā vairs tas bija stulbs joks. Kuru es jau sapratu pēc tavām acīm, kad mēs ienācā pirmo reizi ienācām palātā. Tas nebija smieklīgi. Un mēs izdomājām spēlēt līdz.- Zoja saka.
- Piedodiet. Cik ilgi es gulēju.
- divas dienas.
- Ko jūs darat Honolulū.
- Kad uzzinājām par tevi uzreiz devāies uz lidostu.

Stefans.
- Kur Zoja un Elija -jautāju Sebastianam.
- Nezinu.
- Es ieliku kabatā roku un tajā sajutu kaut kādu lapiņu parādīju to Sebastianam, un kopā sākām lasīt.

" Sveiks, Stafan un Sebastian. Zinu ka jūs šo lasāt šo kopā. Kad es sadusmojos par to ka tu pateici, ka mums vēl ir CERĪBA, es aizskrēju uz Semas istabu, kur man pievienojās Elija. Abas vienas otrā apskāvienā raudājām, kad uzzinājām, ka Sema ir dzīva, jūs visi ienācāt istabā un Semas mamma jautāja vai mēs zinam. Es tajā brīdi Elijai ausī jautātaju vai negrib viņa braukt uz Honolulū pie Semas, Elija atbildēja pozitīvi. Nu tagad mēs atrodamies pie Semas.
P.S. tagad noteiktu Stefan moka viens jautājums, pa kuru laiku un kā es uzrakstīju zīmīti un iebāzo to tev kabatā.
Kad mēs skalojām sejas no kosmētikas man radās ideja ka jums vajad dot ziņu. Tad es Semas vanasistabā atradu pildspalvu un lapiņu, tikai nezinu ko tie darīja vanasistāba, es uz ielietnes uzrakstīju ziņu un paņēmu to rokā, kad gājām prom es tevi apskāvu un tad arī kabatā iebāzu lapiņu. Sebastian es tevi mīlu.
P.S.S Stefan es tevi mīlu( Elija)
Skaistā, Elija un Zoja.