local-stats-pixel fb-conv-api

Vai pašnāvība ir izeja?91

768 7

Vai pašnāviba ir izeja?

Vai pašnāvība tiešām ir izeja?

Es pats esmu saskāries ar šādām domam vairākos ļoti grūtos savas dzīves brīžos un
nemelošu dažreiz man uznāk šīs domas arī tagad,bet es saprotu ka tā nav vienīgā izeja.
Bet cerams šis mans dzīves stāsts liks jums pa to padomāt

Kad mana ģimene izjuka pirms dažiem gadiem(man tad bija 12 gadu) es dēļ tā tiku apsmiets skolā un gana bieži piesists arī,kā arī ar strīdiem mani vecāki aizmirsa pa mani un ne deva pusdienu naudu ne gatavoja ēst ne pat pamanija ka manis nav dažreiz mājās.
Kad mans tēvs izvācās manai mammai palika slikti(viņa bija slima ar nearsējamu slimībi kas paasināja viņas emocijas un traucēja parvietošanos)un bieži vie es bija tas uz ko viņa izgāza dusmas,pa katru sīkumu viņa man brēca virsū un mata ar viskaitko.
Vēlāk mani draugi mani nodeva-sāka pa mani ņirgāties un sist,tas bija moments kad es domāju pa pašnāvību.

Es aizgāju uz pamestu māju un to aizdedzināju,tad man gribējās nomirt sadegot,māja nodega bet es pēdējā brīdī nobijos no policija un ugunsdzēsēju sirēnām un aizbēgu(citādi es šo nerakstītu) .

Tad es veselu mēnesi neapmeklēju skolu un bieži vien devos mājās lai tikai gulētu.Mana māte bija sākusi dzert un palikt arvien nelīdzsvarotāka un kad atbrauca mans tēvs pec savām mantām tēvs vispirms izgaza dusmas uz mani un pēc tam māte arī,es biju tādā izmisumā ka izgāju ārā paņēmu riteni uz braucu nezin kur,kad pēkšņi mani notrieca mašīna,par laimi vai nelaimi es tiku cauri sveikā un vienīgi cieta mans ritenis,bet tad es jutos tā ka vēlejot kaut es būtu tiesām notriekts,tad es aizskrēju uz kādu pamestu ēku un pārnakšņoju tur.nākosajā dienā es nolēcu no tilta un centos noslīcināties bet mani izglāba,mana mutere mazliet nomierinājās un nebrēca uz mani.

(kad man bija 13 gadi)Viss kļuva vēl sliktāk manas mātes veselība pasliktinājās tik tāl ka viņa vairs nevarēja strādāt un mans tēvs bija pazudis ārzemēs un mums nebija naudas.

Tad es piedzīvoju tādu nabadzību ka nebija ko ēst(še tev latvija baigi „izpalīdzīgā” valsts)

Un bieži vien vasarā maltīte reizi dienā bija ekstra! Tad māte atsāka brēkt uz mani un mana veselība arī pasliktinājās man uzmetās augoņi(sāpīgas strutojošas kabatas zem ādas man bija ap 50 tādam) un man bieži vien bija jābrauc uz slimnīcu kur ķirurgs tos izgrieza.

Un tad notika viss pilnībā greizi,mana pirmā un vienīgā draudzene(pat līdz šai dienai)pameta mani(varbūt tapēc man ir grūtības uztiēties meitenēm) un mans vienīgais draugs mani nodeva.Tad es pamēģināju alkaholu(par laimi man tas nepatika) un tapēc es arī nemaz nemēģināju ne cigaretes ne narkotikas jo domāju ka tās būs līdzīgas alkaholam.

Es atkal bastoju skolu un domāju pa veidiem kā sevi nogalināt.Biju izsecinājis ka ātrākie un bezsāpīgākie veidi būtu tie kur man nav jāsadeg,jānoslīks vai jānoesaņo tad es mēģināju izdarīt pašnavību nolecot no deviņstāvenes jumta.
un es atkal nobijos un aizbēgu.

Ar laiku mana mamm atkal atguvās(bet viņas fiziskais stāvoklis tikai pasliktinājās) un es sapratu ka es neesmu viens un es nedrīkstu pames cilvēku kurš mani piedzemdēja un tagad mani vajag.Es atsāku iet skolā lai gan es noslēdzos sevī un pat līdz šim brīdim man nav draugu vai paziņas,es esmu daudz labākā situācijā nekā iepriekš,tagad mācos tehnikumā un cenšos kļūt izturīgāks,jo pašnāvība ir mūžīgs risinājums neilgām problēmām!


ACERIES AR LAIKU VISU VAR MAINĪT BET LAIKU MAINĪT NEVAR.

Ceru ka tas jums palīdzēja,un paldies tie kas izlasīja un atļāva man izkratīt sirdi jo man vēljoprojām nav neviena kam to izkratīt.

768 7 91 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 91

0/2000

Turies, vecīt, ja reiz tu esi aizdomājies tik tālu, ka esi sapratis, ka vari palīdzēt ne tikai pats sev, bet arī citam, tad domāju, ka tu esi nopelnījis dzīvot, un dzīvot labi. Un viss tev būs. 

53 0 atbildēt

Galvenais, turies un NEKAD nepadodies, lai arī kas notiktu. Pašnāvība nekādā gadījumā nav izeja. Ja vēlies, raksti man vai vampire. Kā jau viņa teica, nekritizēsim, uzklausīsim. Ja kādreiz sanāk atbraukt uz Rēzekni, droši raksti, varam satikties, parunāt. Dzīvē tas tomēr ir savādāk nekā interneta vidē.

31 0 atbildēt

Pashnaaviiba nav ne drosme, ne gleevums, tas ir izmisums.

28 1 atbildēt
Izlasīju un sapratu, ka esi varonis. Tev noteikti viss dzīvē izdosies, jo Tev ir baigais krampis!
17 0 atbildēt

Puis! TAVA dzīve vēl nemaz nav sākusies!!! Tavu vecāku, radu un paziņu dzīve nav Tavējā! Tu SAVU dzīvi veidosi, kā pats gribēsi un Tev ir absolūti VISAS iespējas! Pastum tos mēslus malā un ej savu virzienu! Viegli nebūs, to neviens nav solījis, bet izdarāms tas ir! Pazemot nedrīkst sevi ļaut nekad un nekur, lai cik trūcīgs tu būtu. Trūcīgums finansiāli mūsdienās vairs nav galvenais cilvēlu vērtēšanas kritērijs. Daudz vairāk šodien skatās, kas cilvēkam ir paurīti un to iesaku attīstīt. Ja Tev ir brīvs laiks - lasi, izglītojies, mums tagad ir jauna bibliotēka. Satiksi citus cilvēkus, dzīve ļoti strauji mainisies.

16 0 atbildēt

Tev noteikti būs cilvēks dzīvē, kam izkratīt sirdi. Ja ne tagad, tad vēlāk. Viss mainās un tu vēl esi tik jauns. Taču ir svarīgi, lai tas notiktu reālajā dzīvē, nevis internetā, interneta komunikācija nesniedz prieku un apmierinājumu, kā komunikācija reālajā dzīvē, Tomēr, ja vēlies, man vari rakstīt. Apsolos nekritizēt un uzklausīt, jo palīdzēt (tāpat kā visi pārējie) neko daudz nevaru. Ir savas problēmas un par pašnāvību ir domāts un pat mēģināts.

12 0 atbildēt

 

Pašnāvība ir mūžīgs risinājums neilgām problēmām - precīzi arī pateici. Risinājums ir darīt visu, lai dzīvē ietu labāk, lai arī ne vienmēr tas būs viegli.

 

12 0 atbildēt

Prieks ,kad ir tāds cilvēks uz zemes ,kas ir gājis arī tam cauri ,lai gan man ir 13 gadi ES arī visu to esmu piedzīvojusi un atkal piedzīviju ,kad man viss sāka nokārtoties labi ,ES aizgājuši uz 6. Vidusskolu no RCHV un viss sāka mainīties ,palika labākās atzīmes un draugi parādījās, bet pēc pusgada mamma ar teti teica ,kad mums pēc pusgada jābrauc prom ,pratiski ,kad pabeigsim skolu ,jomums bija švaki Latvijā ar naudu ,kad atbraucu uz Vāciju viss mainījās atnācu uz skolu visi gribēja palīdzēt un draudzēties ,bet tad vairāk nē (ES + vēl ņemamu labi valodu) pēc 2 nedēļām. Jūtos ļoti vientuļ pat stundās ,sāku raudāt ,birdināt asaras ,jo atceros cik vientuļi jūtos RCHV un ,kad aizgāju uz 6. Vidusskolu vairs nē ,mājās vecākiem neko nestāstu ,jo viņiem tā pat neintresētu ,katru nakti raudu un domāju ,lai draudzenes mani Latvijā neaizmirstu ,vai viņas jau nav aizmirsušas mani ,jo neraksta man. Visu dzīvi esmu jutusies vientuļi ,domājusi izdarīt sev galu ,domājusi cik forši būtu ja zaglis atnāktu un mani vnk nošautu ,vnk vairs man nebūtu jājūt tās stulbās sāpes sirdī ,kad sirds itka slīd uz leju ,itka ,kāds ar nazi iedurtu viņā. Ja man jautātu tagad ,dēļ kā ES dzīvoju ,ES pateiktu ,dēļ mūzikas un zīmēšanas ,tās ir divas lietas ,kas man palīdz ,mūzika fantazēt iedomāties ,kā ir būt laimīgam ,kā ir būt brivam ,bet zīmēšana atļauj uz laiku aizmirst par visām domām un savu stulbo dzīvi.

11 0 atbildēt

Domas. Domas spēks- lūk, kur ir izeja. Ar domām tu vari izmainīt visu. Iesaku visiem atrast un noskatīties filmu "The Secret" (2006)

16 5 atbildēt

Turies.Kas mus nenogalina  , -tas mus dara stiprakus.  Tikai nenocietinies pret cilvekiem ,nenosledzies sevi.  Dzive ir ta verta ,lai to nodzivotu -zinu ko saku. 

9 0 atbildēt

ehh, smaga tēma, man kautkā šis periods ar šādām domām ir aizgājis un tagad ir tikai pozitīvais, pozitīvais, pozitīvais  emotion 

7 0 atbildēt

tavi vecāki ir nošaujami un tava jaunība ir nolaupīta. man žēl tevis, bērns.

7 0 atbildēt

Paldies, ka padalījies ar savām domām!

",jo pašnāvība ir mūžīgs risinājums neilgām problēmām!"  ir kā kulaks uz acs. es šādā veidā zaudēju tēvu, tas bija dažu gadu problēmu iespaidā. Nu jau pagājuši gadi kopš tā laika, un viss ir mainījies. Bieži iedomājos, ko es ar tēvu tagad pārrunātu vai kopā darītu, ja viņš būtu atradis citu izeju no tām problēmām.

7 0 atbildēt

Pašnāvība ir mūžīgs risinājums neilgām problēmām? Pašnāvība vispār nav risinājums, tā ir bēgšana no dzīves. Tā tu izslēdz savu nākotni. Pat ja brīžiem liekas, ka visa pasaule ir pret tevi, tu to nezini, kad var uzsmaidīt veiksme, kad var parādīties draugi, vai kad nejauši vari satikt savu otru pusi. Grūtības, kas gadās dzīvē tikai padara mūs spēcīgākus, viss atkarīgs no tā, kā mēs pret tām attiecamies. Prieks ka esi radis kaut ko, pie kā pieķerties. Dzīvo un skaisti to dari =] Zinu ko rakstu, jo arī pats esmu gājis cauri kam līdzīgam. Tagad man pat uz to pusi domas nevelk, pat ja joprojām nevarētu uzskatīt savu dzīvi par baigi izdevušos, tomēr ir jāiet uz priekšu, ar skatu uz rītdienu. Atceries, ka daba mīl sakārtotību, dzīvē viss mēdz līdzsvaroties, pēc tumšas, aukstas nakts vienmēr būs gaiša diena. Nākotnē viss var būt daudz labāk, vienīgais āķis ir tikai tur, ka tev tas pašam tā pa īstam jāgrib. Vienmēr pasaulē ir kāds kam iet daudz smagāk, bet tāpat viņš ir spējīgs rast vairāk dzīvesprieku, nekā 100 rietumnieku ar perfektām dzīvēm kopā. Turies, izmet to pašnāvību no galvas, ir vecs teiciens- caur ērkšķiem, uz zvaigznēm. Grūtības ar kurām cīnies šodien, tevi padara spēcīgāku rītdienai. emotion

5 0 atbildēt

problēma izkristalizējas pati no sevis. komentāru sadaļā atradās vēlviens 13gadnieks, kurš jau runā kā WW2 izdzīvojis un nolemtība pašam pret sevi sit augstu vilni.

Tagad es vēl jo vairāk piekrītu nostājai par to, ka ļoti daudziem "vecākiem" NEDRĪKST* būt bērni, jo viņi ir pārāk egoistiski un dumji paši par sevi. Pie tādiem vecākiem izaug fucking sa****i bērni, kuriem bērnība laupīta tikko kā sākusies un pieaugušo*, jeb aizbildņu problēmu cunami gāžas pāri bērna pleciem vecumā, kad viņam vajadzētu zīmēt, spēlēties un pētīt pasauli ar pilnu krūti, neapzinoties visu to ļaunumu, kas valda pasaulē.

Es negrasos te žēlot - pasaulē nav vietas vājajiem, un šis ir vēlviens veids kā māte Daba nodrošina cīņu par eksistenci. Tikai stiprākie to uzvarēs. Piedzimt pie vājiem un sa****iem vecākiem ir ļoti smags pārbaudījums, bet es tā skatos, ka vairums izdzīvo un statistiski, nav daudz pašnāvnieku - bērnu.

5 0 atbildēt

Man ar bijis ir grūti..

2gadi čut kā bomzim bij jādzīvo, vecāki abi koda un līdzīga sērija..

Viens čalis man reiz teica. "Ja ir sūdīga bērnība, tad būs zajebisā nākotne."

Turies.

Vienkārši sāc runāt ar citiem čaļiem, un atradīsi kādu labu draugu, vismaz man tā sanāca.

4 0 atbildēt

esmu šokā par polla rezultātiem!

4 1 atbildēt

Tā ir izeja. Vai to vjag piepildīt/izvēlēties ? Tas katram ir pašam jāsaprot.

2 0 atbildēt
Wtf, tu nodedzinaaji maaju?
3 1 atbildēt

Tizls jautājums. Tas nav ne gļēvums, ne drosme.

2 0 atbildēt
« 1  2  3 »