local-stats-pixel

Mani bērnības/jaunības piedzīvojumi.1

40 3

Visi notikumi NAV izdomāti vai piepušķoti.

Skolas laikā ar pabiezu draugu salīgām, ka es neuzkāpšu Upīškalna tornī (~150m augsts). Salīgām uz ~7Ls.

Protams, es uzkāpu, viņš nē. Tajā dienā pūta stiprs vējš un es noķēru pneimoniju (stiprā vējā tur augšā arī labi šūpo).

Lieki piebilst, ka mutere par tādu joku nebija laimīga un es nopelnīto naudu dabūju iztērēt zālēs (kā sodu par tādu joku).

Vēlāk jau ar brāli un brāļa draugiem tajos torņos mēdzām kārtis uzspēlēt un iedzert.

Vienreiz gan drusku mērcīti biksēs ierāvu.

Labi atpūtušies sākam kāpt lejā, man fiksā doma – jāpakarājas brīvi karājošā metāla trosē (laikam domāta teh., detaļu vilkšanai augšā).

Hop, ar palēcienu ieķeros un saprotu, ka nu ir shuudi, jo trose smaga un nešūpojas, kā es biju iedomājies. Tā nu karājos kādu metru no torņa un bļauju lai mani dabū atpakaļ.

Lieki piebilst, ka no bratana atrāvos, ka maz nelikās J

Skolā mūsu C klasei klases vakari izbeidzās kādā 8 klasē, jo klases audzinātāja meiteņu tualetes musorā atrada tukšas alko pudeles (jā mēs paši vainīgi, ka tur atstājām, vajadzēja kaut pa logu izmest).

Tajā vecumā visi gudri, noīrējām telpas un uztaisījām savu klases vakaru (par alko un fofkām vēsture klusē), toties visi dabūja pasūkties ar vienu skuķi.

Kā mums ļāva tās telpas izīrēt vēlreiz – nesaprotu.

Labi, ka uz otru „pasākumu” netiku. No paralēlklases stukača tas viss tika zināms skolotājai, līdz ar to arī visiem vecākiem. Sekas saprotiet paši.

Vēl joprojām ņirdzot par to stāstiņu „Saviļņojums biksēs”, atcerējos vienu atziņu no bērnības.

„Ja esi uzlīdis kokā – nedirs, lejā arī kādreiz būs jālien”.

40 3 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

Godīgi sakot, tāda sajūta, ka vēlējies palielīties ar kādām stulbībām nodarbojies agrāk... man šis ieraksts neko neizsaka, jo pirmkārt, tās nav manas atmiņas, otrkārt, tu man esi svešinieks un treškārt, jebkurš no mums ir darījis vairāk vai mazāk trakas lietas... piemēram, es bernibā (7 gadi) līdu kaimiņsētā,lai savāktu mammai puķes,kas mūsu dārzā neauga, kad man bija 16 gadi man uz māju atbrauca kriminalā policija ar visiem ieročiem un maskām, jo cilvēks, kuru uzskatiju par draugu piesvieda man lielā apmerā narkotikas, arī es kāpelēju pa torņiem, jumtiem ar caurumiem, kur karajas vadi ar plikiem galiem, pa graustiem ložnāju bērnībā, pat apsargatas teritorijas izstaigāju bez škeršķliem, ar labāko draugu tēlojām uz ielas,ka esam piedzērušies un ierēcām par to,ka cilvēki notic! Tad vēl karājāmies Slāvu tilta margās virs braucamās daļas... Maskačkā tusējām, un bijām krutākie sīči tur, pat esam salēkušies ar vietējiem čigāniem... un kas tik vēl nav piedzīvots, bet es to visu nerakstīšu, jo savējie sapratīs, a, bet svešie, var padomāt - kas par dauni, tapec, ka būtībā mani nepazist, neviens šeit nezin, kāds es patiesībā foršs frukts esmu! emotion

3 0 atbildēt