Mana dienasgrāmata- 14.septembris3

<<Sākums

<<Devītā daļa

Sāku celties, tikko sadzirdēju modinātāju. Ņemot vērā to, ka šodien dzirdēju garāku daļu no modinātāja, var secināt, ka šodien pamodos lēnāk.
Aizgāju uz virtuvi. Sāku vārīt ūdeni, tad atcerējos, ka sākumā ēdu brokastu pārslas. Norāvu tējkannu no tās platformas pusdarbā. Ielēju bļodā pienu un ieliku mikro viļņu krāsnī...

... nonācu līdz pieturai. Ne vis nonācu, bet atskrēju ! Šodien izgāju 5 minūtes vēlāk un domāju, ka kavēju - tātad skrēju. Pieturā kārtējo reizi satiku kaimiņu. Sāku uzskatīt, ka viņš brauc ar šo autobusu, jo viņam slinkums celties uz sešiem. Autobusā atkal migu ciet. Nepatīkami...

Gāju uz koledžu. Šodien ar šalli, jo rīts bija vēss, bet pēcpusdiena silta. Gadās. Koledžā nonācu ļoti agri (ja ņem vērā pēdējās reizes - 30 min. pirms pāriem ir agri).
Pirmais pāris bija vēsture. Dramatiskais moments bija klāt. Vai nu es esmu dabūjis pirmo nesekmīgo atzīmi, vai dzīvošu ilgi. Kā jau varat spriest, esmu šeit, tātad dzīvošu ilgi. ^^
Man bija 6 par darbu un pietrūka 2 punkti līdz septītniekam. Kļūdas biju pieļāvis diezgan muļķīgās vietās. Bet ko es varu teikt. Man prieks, ka esmu sekmīgs!
Kad pasniedzēja stāstīja par vārda asimilācija nozīmi, viņa pajautāja, kad pēc mūsu domām asimilēsies Latvija. Atbilde ļoti ātri sekoja. Mans kursa biedrs teica, ka 28.septembrī, jo tad būs Pasaules gals. Pēc pasniedzējas jautājuma, pēc kāda kalendāra, viņš atbildēja, ka pēc Delfi.lv . Tad mēs nopietni sākām runāt par Pasaules galu. Mums teica, ka uz Pasaules galu jāsapošas solīdi. Citi kaut ko runāja par to, ka cer, ka viņiem ieskaitīs stipendiju pirms Pasaules gala. Bet kam viņam !? Ja Pasaule gals apzīmē beigas! Bet varbūt arī nē. Katra cikla beigas iezīmē jauna cikla sākumu.
Tālāk sekoja nākamais pāris (kā jau tas mēdz būt). Informātikā vajadzēja turpināt prezentācijas gatavošanu. Tēma diezgan interesanta, bet lēns temps augļus nenes. Darba pusceļā pāris beidzās un prezentācija palika nepabeigta. Tagad tikai atceros, ka bija otrs uzdevums, kuram nepievērsu uzmanību. Ceru, ka izdzīvošu...
Pēdējais pāris bija sports. Pēc iepriekšējās 70 min. lekcijas biju gatavs pildīt uzdoto, bet šausmīgi apvainojos uz visiem, ka man nācās ar iekštelpas apaviem skriet pa āru. Ceru, ka vairs nenāksies apvainoties, jo pāris man patika, kolektīvs arī bija foršs - tāds, kādu vienmēr gribēju. Es sapratu, ka koledžā sporta pāra laikā var izdarīt 4x vairāk, kā tika darīts pagājušajā iestādē. Mēs gan skrējām, gan lēcām, gan atkal skrējām, gan grūdām lodi, gan pildījām iesildīšanās uzdevumus. Mani lodes grūšanā pat prezentēja kā piemēru: "Tā darīt nevajag!", jo biju vienīgais, kas lodi meta.

Pieturā nonācis, pirmkārt gāju apraudzīt kaķi, bet tā tur nebija. Biju bēdīgs, toties man bija telefons (vienīgais priekšmets, kas vajadzīgs 21.gs. ...).

Ierodoties mājās konstatēju, ka nebija elektrības (tā bija cietusi siltumtrases uzlabošanas rezultātā!). Man palūdza aiznest paklāju uz pagrabu, ko arī paveicu. Nonācis pagrabā un redzot, ka nestrādā pagraba lampas, atcerējos, ka elektrības nav. Pa tumsu kūlos līdz vajadzīgajām pagraba durvīm (nevar īsti teikt, ka bija tumsa, bija pustumsa no gaismas, kas spīdēja caur durvju spraugām un viena pēdīgā saules stariņa, kas spīdēja caur sīku šķirbu).

Nākamā daļa >>