Vēl viens raksts par to kā dzīvoju un svinu dzīvi Barselonā. Eh, drīz jau būs klāt Ziemassvētki, bet tas neliedz pakavēties atmiņās par vasaras lielāko notikumu. Tā nu ir sagadījies, ka Latvija gluži nav vienīgā vieta pasaulē kur svin vasaraa saulgriežus. Tos atzīmē pat Spānijā. Olala!
Līgošana Barselonā0
Pirmie līgo vēstneši šogad bija zviedri, kas mēnesi pirms vasaras saulgriežiem jau izziņoja par līgošanu parkā.
Kad savarīgā diena bija pienākusi, sanāca drusku aizkavēties. Kamēr es biju ceļā uz pasākumu, pienāca ziņa, ka policija līgotājus pasūtījusi d* prom no parka un tagad pasākums notiek pludmalē. Pa lielam Jāņi Spānijā tāpat ir dzeršana pludmalē, tikai tagad izskatās, ka tas būs jādara divas dienas pēc kārtas. Zviedriem tradīcijas ir diezgan labas un tiek spēlētas spēles un dancots apkārt dekorācijai, kas apkarināta ar baloniem Zviedrijas krāsās. Pirmajā mirklī arī nesapratu, kāpēc dekorācija ir Ukrainas krāsās, tad pieleca, ka abu valstu karogu krāsas ir zils ar dzeltnu. Mans zviedru draugs gan izbrāķēja to pasākumu, jo tas neesot ne tuvu autentiski. Īstais saulgriežu gars esot tikai Zviedrijā.
Nākamā ir īstā Līgo diena gan Latvijā, gan Svētā Huana diena Spānijā. Līgo dienā nebiju apzinīgā Latviete un vainadziņu neuzpinu. Tā vietā apēdu virtuli, kas bija Līgo krāsās. Meijas gan gribējās, bet nav jau kur ņemt.
Jau divas nedēļas pirms Svētā Huana dienas visās malās dārdēja padebeši. Visi kam nebija slinkums, īpaši spēļu laukumos, rībināja petardes, ka tik turies. Neliela pirms svētku nervu pārbaude, katra spēļu laukumu tuvumā ik pēc piecām minūtēm. Lai svētais Huans stāv klāt! Vienkārši gribas spiegt, raudāt un krist gar zemi. Tā lūk, mūs divas pieaugušas dāmas kaut kādi sīkie paķēra uz izbrīna. Gribējām parkā pačilot, garām ejot, kaut kādi puišeļi kaut ko noteica par smukām kājām. Protams, ka novērsa uzmanību! Nākamais ko atceros bija zem kājām ripojoša petarde, kas tur pat arī eksplodēja. Tikām cauri ar vieglu izbrīnu, bet vienubrīd likās, ka pēc šiem svētkiem varbūt nāksies apmeklēt psihologu. Arī parkos jābūt uzmanīgiem, jo tas, ka ģimene ir kopā ar bērniem vai suņiem nenozīmē, ka viņi nespridzina petardes. Ja negribi, lai petardes zem kājām sprāgst modrību zaudēt nedrīkst ne mirkli.
Visa pilsēta šai naktij ir mērķtiecīgi gatavojusies jau divas nedēļas iepriekš. Mājās palikt nav jēgas, jo spridzinās pilnīgi visur. Mana ballītes vieta, protams ar ekskluzīvu skatu uz pilsētu, kāda nama septītā stāva terasē. No terases varēja redzēt kā pilsēta visā godībā ar pirotehnikas palīdzību mēģina aizbaidīt, es atvainojos, sagaidīt svēto Huanu. Tomēr vakara svarīgākā daļa notiek pludmalē. Tu neesi svinējis īstus Spānijas Jāņus, ja neesi to darījis ļaužu pārpildītā un pirotehnikas piedūmotā pludmalē.
Nonākot pludmalē, kur sapulcējusies visa pilsēta, petaržu vietā izdekorējām sevi ar neona gaismām. Kaut ko tak jautrībai vajag!
Pludmalē svin gan ģimenes ar bērniem, sakurtiem ugunskuriem un uzklātiem galdiem, gan jauniešus bez galdiem, kaudzi alkohola, kā arī to kā cilvēki bez kompleksiem nokārtojas jūrā.
Spānijā tāpat visi mēslo kur pagadās. Ja nekļūdos, tad pēc svētkiem no pludmales tikai aizvests ap divām tonnām atkritumu.
Gaiss bija tik ļoti piedūmots, ka to pat varēja redzēt.
Divpadsmitos naktī sākas īstais salūts gluži kā Jaungada naktī. Katram bija līdzi savs arsenāls, ja nav iztērēts jau iepriekš. Vispār jau Saulgrieži senatnē bija tas laiks, kad spāņi dedzināja visas nevajadzīgās lietas, tādā veidā simbolizējot jaunu sākumu. Tad vienā brīdī cilvēki saprata, ka ugunskuri ir pārāk garlaicīgi un mūsdienās tas ir kļuvis par masu spridzināšanas pasākumu. Iespējams tāpēc, ka Jaunajā Gadā ir drusku par aukstu, lai tusētos pludmalē. Patiesībā arī pēc pusnakts neviens neapklusa un turpināja blīkšķināties vēl divas dienas.