Jūrmalas krāpnieki1

Meitene uzstājās kā Lida, viņa teica, ka viņu uzņēmums (nosaukumu neatcerējos) veic socioloģisku aptauju. Viņa man delikāti jautāja, vai es vēlētos tajā piedalīties, un es piekritu. Es nekad iepriekš nebiju piedalījusies kaut ko līdzīgu, tāpēc biju ļoti ieinteresēta piedalīties. Vispirms meitene pajautāja, kā mani sauc, un es atbildēju. Tad viņa jautāja, vai es piedalīšos vēlēšanās Jūrmalā 7. jūnijā, uz ko es atbildēju apstiprinoši. Un tad sākās pats interesantākais.
Meitene ļoti neuzbāzīgi man jautāja, par kuru partiju es balsotu. Viņa mani pat brīdināja, ka man nav jāatbild, ja es nevēlos. Nu, es neesmu kautrīgs par savām politiskajām simpātijām, tāpēc es viņai tieši pateicu, par ko tieši balsošu. Jūs varat iedomāties, cik pārsteigta biju, kad mana sarunu biedre neuzkrītoši man jautāja, vai es vēlos mainīt savu izvēli! Es biju ļoti pārsteigta un pat pajautāju, ko viņa ar to domā. Meitene jautāja (citēju burtiski): “Kā jūs izjūtat iespēju balsot par naudu par labu citai politiskajai partijai?”. Es, smejoties, jautāju: “Vai tas ir ieteikums vai tikai jautājums statistikai?”. Uz to man tika atbildēts: “ierosinājums”. Tas izklausījās ļoti nopietni, es pat sajutu zosādu. Katrā ziņā es nekavējoties pārtraucu sarunu. Tas mani izbiedēja.