Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
79

Nezinu, kā tas nākas, bet Jāņa Rozes apgāda grāmatas par fotogrāfiju vienmēr iznāk brīdi pirms grāmatu tirgū parādās attiecīgās grāmatas oriģinālais izdevums. Tā bija arī ar iepriekšējo grāmatu „Gribi fotografēt dabā. Izlasi šo”. Kad tā iznāca, es pamanīju, ka angļu valodā grāmata vēl bija tikai drīzumā sagaidāmo grāmatu statusā. Bet tas, saprotams, priecē, jo ātrāk dabūt svaigi izdotās grāmatas vienmēr ir liels prieks.

„Fotogrāfija spēj pasaulei likt uz sevi palūkoties spogulī vai iedziļināties cilvēka psihes un emociju labirintos. Tā prot notvert mirkli un iemūžināt laiku tā gausajā ritējumā. Gandrīz divsimt gados tā attīstījusies straujāk par visām citām vizuālajām mākslām.”

Grāmata lika aizdomāties, jo savulaik es biju muzikants. Nuuu, ne tāds pārāk aktīvs, tomēr tolaik domāju, ka mūzika būs mans vienīgais sirdij tuvais vaļasprieks. Paralēli tam es kaut kad sāku filmēt īsfilmas un kādu dienu visa tā filmēšana ņēma virsroku pār mūziku. Manuprāt, filmēšana ir diezgan līdzīgi nodarbe fotografēšanai, un tieši tāpēc par to arī tiku domājis. Man vienmēr patika redzēt lietas no citas perspektīvas un pavisam citā gaismā. Bet tas viss, protams, bija sen atpakaļ, jo nu jau kādu laiku esmu metis mieru daudzām agrāk interesējošām lietām. Tagad mans lielākais prieks ir rakstīšana. Un, tā kā jau gadus desmit mani aizrauj arī literatūra, no kuras agrāk bēgu kā no pēriena, es mēdzu par izlasīto uzrakstīt...

---

Lai gan man mājās ir pirmās divas no trim Henrija Kerola grāmatām sērijā „izlasi šo”, kaut cik padziļināti es tās aizvien vēl neesmu caurskatījis, lai pēc tam ar iegūtajām zināšanām dotos iemūžināt skaistumu ārpus mājas un ne tikai. Šoreiz Jāņa Rozes apgāds ir izdevis cita veida grāmatu par fotografēšanu. Šoreiz tā nav vis tāda tevis pamācoša grāmatiņa, bet gan īsta fotogrāfiju vēsture. Grāmata ir sadalīta vairākās nodaļās, starp kurām ir gan žanri (par dažiem man iepriekš nebija ne mazākās nojausmas), gan tēmas un tehnika, gan pašas fotogrāfijas, kuras atstājušas savus pēdu nospiedumus pasaules vēsturē.

„Ir maldīgi iedomāties, ka fotogrāfijas top pateicoties kamerai... Tās top caur aci, sirdi un prātu.”

Neviena cita grāmata man nav likusi tik daudzreiz atvērt google, lai tajā kaut ko no izlasītā apskatītu. Šoreiz, lasot grāmatu, man nemitīgi gribējās apskatīties pieminēto autoru fotogrāfijas un vēl visu ko. Šāda veida grāmatas izglīto ne tikai aprakstītajā jomā vien. Dažbrīd, kad tiek runāts par laikiem pirms 1900. gada, liekas tik nereāli, ka šajā laikā ir tapušas tik skaistas fotogrāfijas. Īpaši mani sajūsmināja Luisa Haina 1908. gadā uzņemtā fotogrāfija ar nosaukumu „Pašportrets ar avīžpuiku.” Vēl arī Robēra Duano „Skūpsts pie Hotel de Ville”, kuru jau pirms vairāk kā 10 gadiem uzgāju un sajūsmā iepletu acis. Bet tās nav vienīgās grāmatā atrodamās pērles, jau vāka foto vien vedina domāt, kāds skaistums slēpjas zem šīs grāmatas vākiem...

Vietām teksts ir asprātīgs (īpaši izceltie citāti), kas ļauj šo grāmatu uztvert ar lielāku baudu, nekā mācību literatūru. Un pat tad, ja īsti neesi no tiem, kas daudz lasa (man ir daži tādi draugi, kas vienmēr gaužās, ka grāmatā ir pārāk daudz burtu un teikumu, bet bildīšu nemaz), šī grāmata ir piemērota visiem, jo tajā ir ļoti daudz bilžu. Un sasodīti skaistu bilžu.

 Autors: fakingsons Īsumā par fotogrāfiju
Autora bilde
1.
0
79
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [1]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Laiminja34 avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa Tēvocis SemsMedaļa Pyrathe
  Laiminja34 03.11.18 21:42  
0
0