Helovīni aizvadīti tāpēc jāsāk domāt pa dāvanām. Pieagušiem dāvināšu dāvanu kartes un vēl kādus nieciņus. Bet sīkiem gan man dāvanas pasūtiītas. Es pirku dāvanas tikai pašiem tuvākiem. Māsīcai vai brālēnam ar ko sazvanos reizi gadā neko nedāvināšu, bet tie mīļie tiks pie lielām. Es ģimenei no savas puses pērku lielākas dāvanas nekā no drauga jo es jūtos ka es viņiem esu parāda par to ka nepavadu laiku ar viņiem. Par cik es nevaru ciest iepirkties veikalā, tāpēc dāvanu atrašanas laiks man neparakstīja vairāk kā 4 stundas un pat pie durvīm pieved. Ceru ka gūsiet kādu iedvesmu ko dāvināt.
Stulbi no radiem atpirkties ar dāvanām. Vispār viss liekas safantazēts. Ja tu esi tik bagāta, lai dāvinātu šādas dāvanas, tad tev nebūtu te, spokos, jālielās. Tavas dāvanas ir pavisam bezpersoniskas. Diezvai cilvēki tās izbaudot domās par tevi.