Dienā, kad bija klases vakars...9

 Diena iesākās tā pat kā jebkura cita, bet tajā vakarā bija paredzēts klases vakars. Daži bija sapriecājušies, bet pārējie jau zināja, ka nekas citādāks nenotiks.

 Tajā dienā mums bija mājturība. Es biju grupā ar Maritu un Alīnu, un mēs taisījām vistas fileju kaut kādā mērcē ar rīsiem. Es biju paņēmusi līdzi omes doto kāpostu. Nezinu, kāpēc. Beigās ēdiens bija sanācis pārāk sauss. Labas atzīmes, protams, nedabūjām. Vēl bija palicis pāri daudz ēdiens.

 Stundas bija beigušās. Mēs nezinājām, kur likt pāri palikušo ēdienu. Marita paņēma kaut kādu dzeltenu maisiņu un ielika visu tur iekšā. Tikmēr Līva bēdājās par to, ka viņai nebūs ar ko tikt mājās no klases vakara. Viņa nosprieda uz to neiet, kaut gan es viņai vairākas reizes biju teikusi, ka mans tētis viņu varēs aizvest mājās. Pagāja kāds laiciņš, kamēr viņa piekrita manam priekšlikumam.

 Tad mēs ar Maritu un visu dzelteno maisiņu ar kāpostu aizgājām uz pagrabstāvu. Mums bija daudz laika. Tāpēc mēs tur vienkārši sēdējām ar Juri un Ādolfu. Juris gribēja ēst. Marita viņam piedāvāja rīsus no maisiņa. Tā nu mēs tur četratā sēdējām un ēdām. Kāpostlapas izmantojām kā karotes.

 Pēkšņi mums gāja garām direktore. Skats noteikti bija savāds, tomēr viņa mūs uzslavēja par to, ka ēdam veselīgi. Tad viņa aizgāja.

 Ādolfs no somas lēnām vilka kaut ko ārā. Tā bija čipsu paka. Mēs uz to skatījāmies kā tuksnesī pazuduši ceļotāji uz ūdeni. Nebiju pat paspējusi nolikt malā kāpostu, kad jau dzinos pakaļ Ādolfam. Es viņu noķēru. Man nokrita kāposts. Grīda nebija diez cik tīra, tāpēc kāpostu nācās izmest. Ādolfs sāka smieties. Manas domas par čipsiem bija pārgājušas.

 Mēs atstājām abus zēnus sēžot. Marita gāja man blakus. Manās rokās bija nabaga kāposts. Es to nesu uz sporta zāles tualetes miskasti. Cilvēki man māja ar roku. Es atmāju pretī. Tad es kāpostu iemetu miskastē.

 Izgājām ārā un nedaudz saposāmies klases vakaram. Vispirms mēs kopā cepām picas. Nu labi, puse klases uz projektora skatījās kā divi zēni spēlē Slender Man. Picas juka ārā un garšoja savādi. Bet tas nekas. Klases vakars pagāja strīdoties par neko. Ai, es aizmirsu pateikt, ka mēs rīkojām klases vakaru mājturības kabinetā! Tas ir ļoti plašs. Nu jā... Ritvars salauza galdu. Ādolfs šoreiz nebija paņēmis līdzi skrūvgriezi, tāpēc Ritvars galda kāju centās pieskrūvēt ar nazi. Tāpēc mēs bijām pirmie un pēdējie, kas tur drīkstēja rīkot klases vakaru.

  Kad klases vakars beidzās, es ar Līvu braucu mājās. Manam tētim pa radio skanēja kaut kāda dziesma par pēdām. Biju ļoti laimīga, kad Līva izkāpa ārā.