Vārds «Lieldienas», visticamāk, cēlies no anglosakšu dievietes Ēostres jeb Ostaras vārda, kas nozīmē «spīdēt». Ar šo dievieti saistīta arī leģenda par zaķi, kas dēj raibas olas.
Ola tradicionāli simbolizē atdzimšanu, jaunu dzīvību, sauli. Katru dienu pasaulē vistas izdēj 1,2 triljonus olu, cilvēks gadā apēd vidēji 173 olas.
Lieldienas ir tradīcijām bagāti svētki ne vien Latvijā, bet arī citur pasaulē. Daudzviet tie saistās ar reliģiju, bet pastāv arī dažādi citi skaidrojumi, tradīcijas un interesanti fakti, ko ir vērts uzzināt par Lieldienām.
Interesanti fakti par Lieldienām un to raksturīgākajiem simboliem:
* Vārds «Lieldienas», visticamāk, cēlies no anglosakšu pavasara dievietes Ēostres jeb Ostaras vārda, kas nozīmē «spīdēt». Par godu šai dievietei katru gadu aprīlī tika rīkots svētku mielasts. Ar laiku šo tradīciju pārņēma kristieši, lai svinētu Jēzus atdzimšanu.
* Tradīcija krāsot Lieldienās olas un dāvināt tās citiem radusies Senās Romas impērijas laikā, kad Marija Magdalēna pasniedza Romas imperatoram Tiberiusam sarkanā krāsā nokrāsotu olu kā Kristus augšāmcelšanās simbolu.
* Lieldienu simbols ir ola, kas simbolizē atdzimšanu, jaunu dzīvību, pilnību un sauli. Senie ēģiptieši, persieši, feniķieši un hinduisti ticēja, ka pasaule radusies no milzīgas olas un ola kā visas dzīvības sākuma simbols pastāvējusi mūžīgi, tālab olām tika piedēvētas arī maģiskas spējas.
* Otrs populārākais Lieldienu simbols ir zaķis – tas simbolizē nevainību, mīļumu un auglību. Saskaņā ar kādu leģendu dieviete Ēostre katru pavasari pārvērta vienu putnu par zaķi un sūtīja kā labo gariņu pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek viņu mājās. Kā atlīdzību par šo darbu dieviete zaķim reizi gadā ļāvusi dēt raibas olas. Tomēr oficiāli literatūrā Lieldienu zaķis pirmo reizi minēts tikai ap 1500. gadu.
* Senie latvieši Lieldienās jeb Lielajā dienā svinēja pavasara saulgriežus – dienu, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu (diena kļūst tik pat gara kā nakts).
* Mūsdienās Lieldienas tiek svinētas pavasara pirmajā svētdienā pēc pilnmēness, tādēļ tās katru gadu ir citā datumā. Svētku gaidīšanas nedēļa sākas ar Pūpolsvētdienu, kas kristietībā tiek dēvēta par Palmu svētdienu. Šajā dienā mājinieki jāper ar pūpoliem, lai viņiem turas veselība.
* Katru dienu visā pasaulē vistas izdēj 1,2 triljonus olu. Katrs cilvēks gada laikā apēd vidēji 173 olas. Naskākie olu ēdāji ir meksikāņi – viens iedzīvotājs gadā notiesā aptuveni 21,9 kg olu.
* Pasaulē mazākās olas dēj kolibri, bet lielākās – strausi. Līdz šim mazākā zināmā kolibri ola svēra 0,365 g, bet lielākā strausa ola – 2,589 kg.
* Viena vista gada laikā izdēj vairāk kā 259 olas. Lielākā vistas ola esot sastāvējusi no pieciem dzeltenumiem un tās garums pa vertikāli bijis 31 cm.
* Katru gadu visā pasaulē tiek izgatavoti 90 miljoni šokolādes zaķu. Pirmais lielizmēra šokolādes zaķis izgatavots 1890.gadā. Tas bija 1,5 metru augsts.
