Lielā Piektdiena ir diena, kad , Jēzus Kristus, apsmiets un nozākāts, savu tuvāko draugu nodots, tiek sists krustā.
Lielā Piektdiena ir diena, kad , Jēzus Kristus, apsmiets un nozākāts, savu tuvāko draugu nodots, tiek sists krustā.
Ar ērkšķu vainagu galvā viņš dodas uz Golgātas kalnu, pats nesdams savu krustu. Šinī dienā valdošā krāsa ir violetā - ciešanu krāsa.
Vispārpieņemts, ka Kristus krustā sišanas gads ir 33. g. m. ē. Plkst. 15 ir Jēzus nāves stunda. Šajā laikā baznīcās notiek dievkalpojumi.
Lielajai Piektdienai raksturīga gavēšana un klusums.
Anglijā Lielo Piektdienu sauc par Goog Friday - Labā Piektdiena. Ticīgie šajā dienā, tāpat kā Pelnu dienā, cenšas ievērot stingri gavēni. To dara arī Latvijā.
Ticējumi
Ievērojot tautas tradīcijas, Lielajā Piektdienā agri no rīta pirms saules lēkta vai pēc saules rieta jāiet uz upi mazgāties tekošā ūdeni - tad izzūd visas kaites, sevišķi ādas slimības.
Lielajā Piektdienā tiek veikti Lieldienu priekšdarbi : apģērbu pagatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu vietas izraudzīšana.
Lielā Piektdiena ir burvju un raganu diena, tāpēc visi uzturējās mājās un negāja ciemos.
Lielajā piektdienā dzimušie esot burvji un lieli savādnieki.
Govīm jādod pērnās vasaras jāņu vainagi, tad tās nevar noburt,
Lielā Piektdienā jāizslauka istabas un mēsli jāaiznes uz krustceļa, tad mājās nebūs blusu.
Lielās Piektdienas rītā priekš saules lēkta ēd speķi, tad tai gadā neredz čūsku.
Klusā sestdiena
Pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad Kristus dusēja kapā. Baznīcās neskan ērģeles, zvani klusē. No rīta notiek uguns, ūdens un maizes svētīšana.