Jebkurš, kurš ir draugos, zin sadaļu ''runā'', kur, protams, visvairāk figurē 2 lietas, proti, anekdotes un dzīves atziņas. Pašam personīgi patīk kādu labu aņuku pa dienu izlasīt - uzlabo garastāvokli, kaut vai nedaudz. Un tad ir dzīves atziņas. Iepriekš jau šeit bija raksts par jauniešu izdomātajām dzīves atziņām, kuras, ja ne stāv līdzās, piemēram, Remarkam, tad vismaz ir patiešām ar domu. Tomēr šis raksts veltīts pretējam - mīlestības sagrautu tīņu vārsmas vai vienkārši lēti gājieni pēc ''popularitātes''. Nu tad sāksim - bezsakarīgākās un muļķīgākās ''draugiem.lv runā'' atziņas, ar maniem komentāriem slīprakstā:
''Pasaule ir tik liela un laika tik maz, ka atļauties divreiz noticētkādam cilvēkam - to var tikai retos gadījumos'' * Šis teksts noteikti nav radīts autoram skaidrā prātā esot, jo abām divām teikuma daļām nav pilnīgi nekāda sakara. Vai varbūt vaina ir manī?
''Bieži mēs sakam "Nemīlu", bet dvēselē mums tek asaras. ,'' * WTF? Tad kapēc tā vajag darīt!!?
''Gribētos nomirt, un redzēt,kurš būs tas,kurš raudās vissilgāk,redzēt,kurš ir īsts draugs,bet,kurš tādu tikai tēlo!'' * Labi, es sapratu skarbo autora dzīvi, bet atvainojiet dāmas un kungi, NĒ, negribētos gan.
''Vienmēr, kad Tev ir blakus kāds mīļs cilvēks, Tev liekas, ka visa pasaule grib Tev to atņemt !'' * Iedomājaties, kas par šausmām, kas par nenormālu paranoju tad ir šim cilvēkam!
''Ar mani nevajag spēlēties- jo es spēlēju bez noteikumiem. Spēle beigsies- es aiziešu, bet Tu paliksi...'' * Skvošs? Dambrete? Acīte uz ūdens dzeršanu, kad vēl nedrīkst iet uz tualeti?
''Ganjau kādreiz arī man, būs vienalga! '' * Nu, saulīt, izskatās, ka tev jau ir vienalga, kur komatus jāliek...
''Nav cilvēka, nav problēmas /J.V.Staļins /'' * Ārprāts, jaunieši, kaut ko vēl debīlāku ieteikt nevaram? Teiksim tā, šis bij atrisinājums aptuveni 6 000 000 problēmām, meiteņu sirdis nelūzīs no šī teksta...
''Ja runājot ar tevi, cilvēks jūk prātā, mēdz baidīties tev kaut ko pateikt, šis cilvēks tevī ir ieķēries un vienkārši gaida tavu atbildi.'' * Lai saprastu, cik šī rindiņa ir sviestaina, iesaku šādu situāciju iztēloties dzīvē - cilvēks, runājot ar tevi, rausta valodu, plēš matus UN GAIDA TAVU ATBILDI!
''Uzticēties vīrietim ir tas pats, kas sist galvu pret sienu un ticēt, ka nesāpēs'' * Ak, kādi mēs riebīgi esam, ne? Kāda feministes kundze iebrauca auzās, sacerot šo.
''Cilvēks apzināti pazūd, lai redzētu, kurš meklēs.'' * Šitos gadījumus, laikam, degpunktā šad un tad parāda?
''Mīlestība nav mīlestība, pirms tu to nēsi pazaudējis'' * Viens liels WTF? Tātad tu kādu nemaz nemīli, kaut arī mīli, bet tikai atklāj to tad, kad vairs nemīli? Izskatās, ka laikam jāpaliek vecpuišos!
P.S. Šis ir mans pirmais raksts spokos, taču, ja būs atsaucība, sagatavošu arī 2. daļu! Daudz atziņu ir grūti salikt, jo man, kā visai pozitīvam cilvēkam, tas ir kaut kas līdzīgs psiholoģiskajam teroram!
+
