Izdomāju, ka vajadzētu godināt Noru Bumbieri ar rakstu, nezinu, kā jums, bet es uzskatu, ka viņa ir dziedātāja ar kuru mums vajag lepoties un nekādas Aishas, Šomases un Ellas nestāv viņai ne tuvu. Tagad, kad Noras vairs nav mūsu vidū, viņa dzīvo mūsu atmiņās, kuras palīdz saglabāt dziesmas, kas aizvien itin bieži skan radio, TV un uz skatuves. Nora Bumbiere bija ļoti apdāvināta un muzikāla, tauta viņu mīlēja un mīl joprojām...
Nora Bumbiere (*1947. gada 13. martā, mirusi 1994. gada 12. janvārī) bija latviešu estrādes dziedātāja, viena no visu laiku populārākajām Latvijas dziedātājām. Plašākai auditorijai Bumbiere kļuva zināma 1960. gadu beigās, kad sāka sadarbību ar komponistu Raimondu Paulu, bet 1970. gados viņa jau kļuva par populārāko Latvijas dziedātāju, dziedot ansamblī "Modo", kā arī duetā ar Viktoru Lapčenoku.
Nora Bumbiere ir dzimusi Jelgavā. Jau skolas gados atklājās viņas dziedātājas talants. Jaunība viņai nebija viegla, jo jau 15 gadu vecumā Bumbiere palika stāvoklī. Tādēļ viņa sāka mācības vakarskolā un uzsāka darbību Jelgavas kultūras nama ansamblī. Tur sešdesmito gadu beigās viņu ievēroja komponists Raimonds Pauls, kas vēlāk viņu uzaicināja uz Rīgu, sevis vadīto Rīgas estrādes orķestri ("REO").
"Rīgas estrādes orķestrī", kurā darbojās arī jau tolaik populārie dziedātāji Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Nora Bumbiere pamazām kļuva par Latvijā pazīstamu dziedātāju. Par viņas pirmo populārāko dziesmu kļuva "Papu, saki mammai pats", kuru viņa izpildīja duetā ar Ojāru Grīnbergu. Drīz "REO" iesaistījās arī dziedātājs Viktors Lapčenoks. 1973. gadā Raimonds Pauls izveidoja grupu "Modo", kurā kā solisti dziedāja Bumbiere un Lapčenoks. Tieši septiņdesmitajos gados Nora Bumbiere kļuva par populārāko Latvijas dziedātāju, dziedot gan solo, gan duetā ar Lapčenoku, ar kuru viņa arī apprecējās. Šajā laika posmā Bumbiere trīs reizes uzvarēja Mikrofona dziesmu aptaujā: 1971. gadā ar dziesmu "Teic, kur zeme tā" (kopā ar Lapčenoku, Grīnbergu un Vilcāni), 1976. gadā duetā ar Lapčenoku ar dziesmu "Tava balss" ("Mēmā dziesma"), kas 2005. gadā tika atzīta par visu Mikrofona aptauju populārāko dziesmu, kā arī 1977. gadā ar "Par pēdejo lapu". Notika arī sadarbība ar citiem tā laika populāriem komponistiem Imantu Kalniņu ("Dūdieviņš") un Zigmaru Liepiņu ("Ķiršu lietus").
1977. gadā, pēc 10 gadu sadarbības ar Raimondu Paulu, Nora Bumbiere atstāja "Modo". Sarežģījās arī privātā dzīve, tika šķirta laulība ar Lapčenoku. Sākās Bumbieres karjeras noriets. Astoņdesmitajos gados Nora Bumbiere vēl ierakstīja duetu ar Lapčenoku, dziesmu "Smaidas" (1982), dziedāja ansamblī "Tip Top" kopā ar Ojāru Grīnbergu, kā arī citos mazāk zināmos ansambļos, taču viņas dziedātājas karjera vairs neatguva agrāko spožumu. Pēdējās dziesmas tika ierakstītas vēl 90. gadu sākumā. 1994. gadā janvārī, 46 gadu vecumā, Nora Bumbiere nomira no aknu cirozes.
2007. gadā lielu rezonansi sabiedrībā radīja Roberta Lejasmeijera remikss dziesmai "Es gribu dejot bugi". Šīs dziesmas oriģinālversija ir spāņu dueta Baccara 1970. gadu diskoēras hits "Yes Sir, I Can Boogie", kura latvisko versiju Nora Bumbiere iedziedājusi 1980. gados. Dziesma ne tikai ilgtoši turējās radiostaciju topos un tika iekļauta vairākās dziesmu izlasēs, bet tai tika uzfilmēts ari video klips.
Wiki+es+shis tas veel
