Skaista diena. Tāda saulaina un silta
Un mūsu Latvijai dzimumdiena. Ko vairāk var vēlēties?
Grūti bija piecelties no rīta,bet dzerot rīta kafiju jau gatavojos doties uz parādi 11. novembra krastmalā. Pusstunda haosa un visi gatavi doties. Un dodamies arī. Iepriekš netā apskatījāmies cikos tramvajs kursē,ejam ļoti ātri,nu karoče skrienam,jo kavējam,bet....pieturā karājās cits saraksts
Akmens "Rīgas satiksmes" dārziņā-mājas lapā info neatbilst īstenībai
Dabūjam gaidīt kādas desmit minūtes,nav jau auksti,var arī pagaidīt. Pietura lēnām kļūst pilnāka- omes,opji,pokemoni,vnk jaunieši... visi viņi brauc uz parādi,es nojaušu. Skatos,dažiem cilvēkiem iepriekšējais vakars pavadīts kā pienākās tad,kad nākamā diena brīvdiena
Sarkanās acis(mīļie,jūs nezināt,kas ir vizīns?),patīkams elpas aroms(laikam orbitam naudas nepietika) un tāda grīļīga gaita nodod
Reku nāk arī bariņš- pāris pieaugušie un bērni- visi tādi skaļi,bet ar bērniem jau nemēdz būt savādāk,nodomāju Un te pēkšņi šampja korķis šaujās gaisā,svētki turpinās un pat bērni,ieķērušies mammai svārkos,nav traucēklis viņai iedzert šampi pa šiko no kakliņa
Jūs būsiet pārstiegti,ja teikšu,ka tie ir slāvi? Būtu smieklīgi,ja neizskatītos tik sasodīti skumji...
Tuvojās transports. Saku vīrietim,ka negribu sēdēt ar to baru vienā vagonā un mēs cītīgi vērojam uz kuru vagonu tad mūsu brāļu tautas pārstāvju bariņš dosies. Pēc ķermeņa zīmēm un acu skatieniem abi divi saprotam,ka viņi dosies uz pirmo vagonu un mēs gluži loģiski dodamies uz otro vagonu... bet,ak vai... mūsu novērotāju māka mūs ir pievīlusi 
un mums tik mīļais bariņs iekāpj kopā ar mums otrajā vagonā
sākās viens brīnišķigs brauciens centra virzienā Jau pirmajās minūtēs viss vagons piepildījās ar sulīgu spirta aromātu
. Vēl pēc pāris minūtēm man radās vēlme vienam no tā bariņa uzprasīt-varbūt viņš vēlās apsēsties man klēpī,nevis patstāvīgi man grūsties virsū??? Nolēmu tam vnk nepievērst uzmanību,skatījos laukā pa logu uz brīnišķīgo Āgenskalnu,bet... tas bariņš ļoti skaļi runāja-labi,ka par to ko viņi teica,varēja ieņirgt-vismaz bija interesanti
Pirmkārt: cilvēki acīmredzami dzīvo pilnīgā informācijas vakumā,jo nezināja,ka šodien viss transports par velti Tā nu viņi sēdēja un ĻOTI skaļi apsprieda to,ka neviens,PILNĪGI neviens nav nopīkstinājis savu e-talonu. Tad viena meitene pēkšņi atcerējās,ka kāda no iekāpušājām meitenēm tomēr esot nopīkstinājusi(tā arī bija,tikai saņemot pretī sarkano signālu.meitene atcerējās par to,ka viss šodien par velti). tā nu visu ceļu tika pārspriests tas,ka cilvēki tomēr ir tik nekaunīgi,ka praktiski viss tramvajs bruc pa zaķi Tomēr uzminiet kurš katru pieturu skatījās vai neiekāps konrole???
Otrkārt: savās sarunās bariņš visu laiku pieminēja miliciju nevis policiju. Šeit gan gribētos cerēt uz pieraduma spēku,nevis nezināšanu
Laimīgi nonācām pie krastmalas. Parāde man nu ļōoooooooti patika,vienīgais mīnusiņš-tos helīšus jau varēja palaist pirms mašīnām vai kā parādes noslēgumu,nevis tajā mirklī,kad gāja parādes dalībnieki-vairākums cilvēku tanī mirklī skatījās uz helīšiem,ne cilvēkiem,kas gāja parādē
Atpakaļ ceļš uz autobusu cauri Vecrīgai arī vairāk atgādināja kaut ko līdzīgu izdzīvošanas cīņai- ja kāds pa ceļam apstājās,garām,ļaužu masu dēļ, paiet nevarēja,bet ja apstājies,tev mugurā stumjās vairāki desmiti cilvēki Ķīnieši,kurus pamanījām pūlī,apstājās un aizvēra acis,laikam izbaudot pūli-tas viņiem atgādināja mājas
Neskatoties uz visādiem sīkumiem,svētki bija izdevušies-Staro Rīga,ziedu taka,salūts.... Latvija bija pelnījusi tādas svinības 
bildes no http://militarisms.blogspot.com/2008/11/18-novembra-parde-delfi-galerija.html
