local-stats-pixel

Bezmiega rēgs17

92 3

Kārtējā bezmiega nakts. Alisei atkal nenāca miegs, nespēja iemigt un pat ierastais miega zāļu un baldriānu kokteilis vairs neatslēdza viņas prātu. Tas viņu padarīja ārprātīgi niknu, pēdējo nedēļu laikā viņa negulēja ilgāk par trim stundām naktī. Rītus viņa ienīda, ar mokām pamodusies, kaut kā puspievērtiem plakstiņiem uzmeistaro kafiju, ja vien to var saukt par kafiju. Reizēm pat krūzītē to neiebēra un tikai apātiski uzlēja karstu ūdeni. Ieklumburējusi dušā viņa pēc minūtes zem aukstā ūdens spēja atgūt možumu un pilnvērtīgu acu skaidrību. Veiklas kustības ar dvieli, sagatavotā kostīmiņa uzvilkšana un tad desmit minūtes pie televizora skatoties rīta ziņas ar to pašu neatkārtojamo kafiju.
Būtībā Alisei kafija riebās, viņa to nebaudīja, bet dzēra tikai tāpēc, ka kofeīns viņai deva vismaz kaut kādu spēku to visu izturēt. Alise mīlēja lielas piparmētru tējas krūzes lietainā laikā ar klāt piekostu piparmētru šokolādi. Viņai baudu raisīja vien piparmētru smarža, to svaigums, asums un zaļums.
Darbā parasti Alise bija sabiedrības dvēsele, kaut gan pēdējā laikā viņai darbs un kolēģi bija pilnīgi vienaldzīgi un reizēm pat īsti nepiefiksēja, kas viņai apkārt notiek. Muļķīgi smaidīja klausoties kolēģes sajūsmas pilno stāstījumu par viņas piecgadīgo dēlēnu, kurš beidzot iemācījies aiz sevis tualetē noraut ūdeni un šefa svētulīgo gaudošanu, ka viņš atkal izglābis pasauli.
Šodien viņa pat neiegāja veikalā, uzreiz devās mājās, kaut zināja, ka ledusskapī nav nekā vairāk par divām olām un pussapuvuša, trīs nedēļas veca siera. Šādi viņa sevi sodīja par bezmiegu un satraucošajām naktīm. Būtībā naktis viņai derdzās vēl vairāk par rītiem, kaut vai tāpēc, ka apzinājās, ka sekos ikvienai naktij rīts, bet viņa mocījās ar savām domām un bezspēcību to kontrolēšanā. Kopš viņa aizbraukšanas reti kura nakts pagāja bez domām par viņu. Alise jutās vīlusies savā liktenī un nepārtraukti to lamāja, viņa žēloja sevi. Kas var būt vēl ļaunāks par sevis žēlošanu? Laikam vienīgi publiska sevis žēlošana ir vēl pazemojošāka, bet tik tālu lietas nekad nenonāca, Alise bija ārēji stiprā sieviete un jebkuras maitu lijas klātbūtnē sevi pacēla trīsreiz augstāk par pašas galvu.
Katru nakti, kad bija nodzēsusi gaismu un ieritinājusies zem divām segām, viņai blakus bija mazs rotaļu ēzelītis, ar kuru viņa dalījās savos murgos un halucinācijās. Alise to apčubināja un savā ziņā muļķīgais ēzelītis pat viņā viesa optimismu, līdz mirklim, kad atkal tika izdzīvota kārtējā nākotnes halucinācijas par bezbailīgu nākotni un nebeidzamām miega naktīm. Nu labi, par miegu viņa nedomāja, bet par viņu gan. Nākotne viņu nebiedēja, viņai briesmas radīja pagātnes dzīvespriecīgās atmiņas, tās vajadzēja izdzēst, izmēzt prom no galvas, izplēst matus kopā ar tām, kas bija apsēdušas matu saknes, sadedzināt un pelnos iestādīt nātri. Atmiņas bija jāiznīdē, tās bija kā inde, kuru nevar izdzert, kura lēnām un pakāpeniski apbur tevi un apdullina. Indes saldā garša, saldā atmiņu garša viņai mutē bija visu laika, pārsaldināta realitāte, mākslīgi radīta, pretīga. Un viņa neizturēja, šonakt ēzelīša vietā blakus ēzelienei bija smalka adatiņa. Viņas vēnas bija jebkura narkomāna sapnis, bet viņa tās veltīgi izniekoja un lēnām ar adatu vilka svītras pāri savai rokai. Ar katru svītru viņa virzījās aizvien tuvāk vēnas sieniņai, katra švīka kļuva aizvien dziļāka, sāpīgāka. Viņa to darīja ar baudu, viņa darīja pāri savām atmiņām aizvien vairāk un vairāk, līdz viņa sajuta kā lēnām prom uz leju aizsteidzas asiņu tērcīte. To laikam var nosaukt par vislabāko orgasmu viņas dzīvē, tik baudpilna viņa vēl nebija jutusies. Tik brīva un svētlaimīga. Tā bija jauna atslēga uz dziļu mieru un miegu. Viņu vilināja šī brīvība un bezatbildība, pēc saldās indes bija palikusi tikai rūgtuma garša uz mēles, bet tas bija nenozīmīgs sīkums, salīdzinot ar karstajām asinīm, kuras viņā palika aizvien mazāk līdz pavisam izsīka. Alise beidzot mierīgi gulēja, smaidīga un laimīga.
Sarkastiski, bet līdzi viņai zārkā tika ielikts arī muļķīgais rotaļu ēzelītis ar garām, atšļukušām aušelēm un ogļu melnām ačtelēm.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 17

0/2000

atbildot uz mazaa komentāru " Peleensmur, es saprotu, ka attainota situācij... "

Kaa Vinsh buus leemis, taa buus notikt:) Vai pashnaaviiba ir gljeevuma ieziime, vareetu veel pastriideeties. Tu vareetu uz sevi uzlikt rokas? Es, piemeeram gan nee, esmu paaraak gljeeva shajaa sakaraa;)  

1 0 atbildēt

atbildot uz mazaa komentāru " Aha, "skaists" raksts, varbūt tieši šajā... " Nedomāju viss...stāstā nav pamudinājuma izdarīt pašnāvību bet gan atainota situācija...

1 0 atbildēt

Aaa, veel par to uzdevumu. Vari riskeet ar savu dziiviibu, sitot dzekam pa olaam bet procentuaali lielaaka iespeeja palikt dziivai buutu, ja tu to ieroci, kad itkaa meegjini dariit pati sev galu, veerstu pret vinju un noshautu vinju, paliekot pashai dziivai. Prakstiski 99% iespeejamiiba, ka tev izdotos, bet tev neienaaca praataa, tu uzreiz pa olaam:D Taatad tie ir tavi 99% izejas? Nu nez. Izmisums dariitu savu, taados briizjos laikam saiet kautkas uz iiso, sakariigi nespeej domaat un kaa tu domaa, cik buutu uz manu uzdevumu atbildeejushi, ka ljautu killeram nogalinaat, vai saduushotos un pats sevi novaaktu?

0 0 atbildēt

tas nav stasts... Spokos liek kipa pa citiem cilvekiem ka taisa pasnavibu jeb ko tadu tikai to domadams par sevi emotion KAd ir slikti...Kad moca sapni... Kad moca skolas dzive...apspiesana...atgrusana...vai vienkarsi ir skumji emotion emotion ceru ka alis trapiju pareizi emotion

0 0 atbildēt

ĀĀĀ man tā kāŗojas tik ērti pagulē kā 1. bilde :)

0 0 atbildēt

Piekrītu-ik viens kas ir izdarījis un domā par pašnāvību-ir gļēvulis. Atņemt sev dzīvību ir pēdējais ko vispār var darīt!!emotion

0 0 atbildēt

Alisīt, tevi priekšā vēl tik daudz superīgu lietu un vīriešu, ka pat sapņos nav rādījies! Ja liekas, ka tās atmiņas bija superīgas, tad būs vēl simtreiz labākas un nevajag sev darīt galu! Pasaulē ir tik daudz superīgu vīriešu un tu piedzīvosi vairākas mīlestības - katru simtkārt skaistāku un kaislīgāku par iepriekšējo!!! Zinu, ka tagad gribi tikai Viņu, bet tici man, ka pēc gadiem tu atcerēsies šo un pasmiesies, cik naiva biji... Tici man! 

0 0 atbildēt

atbildot uz mazaa komentāru " Peleensmur, es saprotu, ka attainota situācij... " Tā ir viņas ašas vaina, ka viņa bija tik vāja.  Tas viss vienkārši literāri skaisti ir atrisināts un kad cilvēks ir dziļā depresijā viņš arī sāpes redz un izjūt kā baudu... cilvēks kas neatrodas tādā depresijas stadijā, pamēģinot ko tādu, ātri vien pārtraux, bet tas kas arī atradīsies tādā stadijā, nelasīs tādus textus, bet bezjēdzīgi gulēs mājās un blenzīs sienās, kamēr izdarīs to pašu, bez šī texta palīdzības. Šeit ir attainota depresijas stadija. Tā ir slimība. Un tas ir jāsaskata.

Protams ka tā bija padošanās, bet šādā stadijā cilvēkam nepieciešama ārsta palīdzība jau. Tas jau ir medicīnas līmenis nevis parasts "ai man apnika, bisis" līmenis :)

0 0 atbildēt

patika

0 0 atbildēt

Pipec,,,labs raxts, bet tādiem cilvēkiem kā viņa, man būtu daudz ko teikt... grr

0 0 atbildēt

Labi, labi, gribeetu redzeet kaa tu vinjam sadosi pa olaam un aizlaidiisies :D Tas bija vienkaarsh uzdevums par tiem taviem 99%

Ehhh, tu mani nesaprati, lai jau paliek, katraa zinjaa es neslaveeju taadu riiciibu, ne arii to, kas staav zem shiis teemas, ne arii kaadu citu, vnk gribeeju pateikt, ka pashnaaviiba un gljeevums nav savienojami ar vienaadiibas ziimi, kaa arii nekur neminu ka taa ir apbriinojama riiciiba, nepieshuj man bumbas, noraadu uz to, ka ne viss ir tik vienkaarshi kaa mums skjiet, patiesaa statistika ir gauzjaam paarsteidzosha...zjeel

0 0 atbildēt

Labi, tas viss taa, bet doshu tev piemeeru- iedomaajies, ka slepkava tevi grib noshaut (neuztvert burtiski uz sevi, tas nav noveeleejums noshauties), vinsh noliek revolveri uz galdinju un saka- izveelies, kaa gribi nomirt? Grbi, pati panjem ieroci un ielaid lodi galvaa, ja tev bail, es to izdariishu tavaa vietaa, paveersiishu to pret tevi, viens mirklis un tu nemaz nejutiisi, citaadi, ja pati meegjinaasi, diez vai rokas klausiis, pirksti kljuus stiivi. Ko dariisi?

0 0 atbildēt

atbildot uz mazaa komentāru " Slida, piedod, bet kāds tur vairs palīgā sauc... " Nee, piedod, bet tev iisteniibaa nav ne jausmas kaada ir statistika, cik liela ir apkaarteejo vienaldziiba, naudas truukums pie taa taviem saucamajiem aarstiem, naudas truukums vispaar, bezdarbs, nelaimiiga miilestiiba....Kas tas veel ir, ja ne izmisums? Pashnaaviibas meegjinaajumi ir arii apkaarteejo vienaldziiba. Tev to nesaprast, jo tev nav bijis jaasaskaraas, tu dziivo savaa puukaino maakonju pasaulee un domaa, ka katrai bezizejai ir izeja? Tikai ne shajos laikos, kad paareejiem pie kaajas, kas ar tevi notiek. 99%? Ak, mees miermiiliigaa Zemiite:)  

0 0 atbildēt

atbildot uz mazaa komentāru " atbildot uz slidas komentāru. Nu, es gribētu... " Es jau tev atbildeeju, kapeec, manupraat, taa nav gljeevuma ieziime, iisteniibaa ir jaabuut drosmiigam, lai spertu sho soli. Kursh gan nav ne reizi iedomaajies par sho izmisuma soli, izdariishu un viss, beigta balle? Tas ir izmisums, paliigaa sauciens, par visiem pashnaaviibas meegjinaajumiem nevar attiecinaat vienu vaarda apziimeejumu, citam taa ir bijusi vnk mulkjiiba- vot, nomirshu un juus raudaasiet, jums saapees, mulkjiigi, bet tas cilveeks taa arii nekad neuzzinaas, cik lielaam saapeem vinsh buus pakljaavis savus tuvos. Tjipo Varonis Ivanushka. Visas probleemas nekad nebuus risinaamas, visas nee, te nav nekaada rozaa brillju pasaule, realitaate ir daudz skarbaaka

0 0 atbildēt

es nelasu

0 0 atbildēt

Jā interesanti jau ir palasīt, tikai neuztvēru to kas tad ar viņu bija noticis. Par ko viņa tā bēdējās ka nonāvēja sevi?

bet es pat piekrītu mazajai. Tas var pamudināt uz pašnāvību.

0 0 atbildēt

Skaisti!

0 0 atbildēt