Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
2
53

Labs vakars spocēni, klāt Literatūras konkursa balsošana. Atgādināšu, ka uzdevums bija iesūtīt vismaz 250 vārdus garu darbiņu ar pavasara un/vai dabas un/vai atmodas tematiku.

Ir iesūtīti 5 darbiņi, kurus laiks novērtēt.

Vērtēšana notiek tā - kad izlasi darbus komentārā ieraksti sava favorītdarba kārtas nr. Kam būs visvairāk balsu, tas uzvar. Anonīmas balsis netiek ņemtas vērā, tāpat aizliegts balsot pašam par sevi (vienalga no sava vai "fake" profiliem), vai dot mājienus, ka esi, kāda darba autors. Arī lasītājiem, lūdzu, vismaz publiski neminēt, kurš ir autors. Par pārkāpumiem autoram seko diskvalifikācija.

Balsošanas termiņš- 5. aprīļa 22. 00

Pēc termiņa noslēgšanās 1-2 dienu laikā būs pieejami rezultāti.

Atgādinu, ka konkursa uzvarētāji saņems šādas balvas:

Balvas

1. 10000 cepumi + 10000 krutuma punkti + medaļa "Viktors"

2. 6000 cepumi + 6000 krutuma punkti

3. 3000 cepumi + 3000 krutuma punkti

Mans favorīts - 3000 cepumi

The Diānas favorīts: 6969 cepumi

rasiks apsolījis 5000 cepumus tam, kurš ieņems pēdējo vietu

Bobby Tarantino savam favorītam sola 18676 cepumus

kaķūns savam favorītam piešķirs 9876 cepumus

JUGR1S savam favorītam izmaksās zoles/mīklu VIP no bodes brīvdienu atlaižu laikā.

Paldies autoriem, par to, ka pacentušies un paldies tiem, kuri sola balviņas, kā arī visiem tiem, kuri izlasīs un nobalsos par savu iecienītāko darbiņu. Patīkamu lasīšanu un, lai veicās ar vērtēšanu.

Uzvarētājs piekrīt un piešķir tiesības SIA “TV NET” datu apstrādei:

1. Publicēt viņa, kā balvas ieguvēja, vārdu un uzvārdu, portālā, ja ar tiem ir reģistrējies www.spoki.lv.

P.s. ar autora foto šajā rakstā tiek apzīmēti konkursa darbu autoru foto nevis raksta autora foto.

Kārtas nr  1Literatūra ir... Autors: Latvian Revenger Literatūras konkurss #9 Balsošana
1.

Kārtas nr. - 1.

Literatūra ir plašs jēdziens. Tad nu tā. Šis nebūs stāsts par princesēm vai depresiju. Šis būs tāds… atelpas brīdis. Es zinu, ka tev to vajag. Man arī. Apsēdies man blaukus un darīsim to kopā.
Atslābini plecus, izelpo, dziļi ievelc elpu un izelpo atkal. Attopies, k air jau aprīlis. Ka daba jau steidz mosties un ka kļūs tikai labāk. Uz mirkli aizmirsti savu nogurumu, eksāmenus, nepadarītos darbus. Ievelc elpu, aizver acis un iztēlojies. Jebko. Iztēlojies sevi pludmalē ar kokteili rokās, sevi bērnībā, ieraugot pļavā to pašu skaistāko ziedu un steidzot to aiznest mammai. Atceries baudas sajūtu, ar kuru Tu notiesāji, tavuprāt, gardāko maltīti savā mūžā tajā dienā, kad tiki pie ēdiena tikai pašā vakarā. Atceries pirmo zemeņu garšu un smaržu. Atceries ievas pavasarī… Un tos neveiklos brīžus, kad uz tevi paskatījās tava skolas laika simpātija un tu izdarīji ko pagalam muļķīgu. Pasmaidi.
Jūti? Es jūtu. Ir iesācies pavasaris. Būs labāk, būs skaistāk, pilnīgi noteikti būs vieglāk un priecīgāk. Nometam smagumu, kas sakrājies pa pēdējiem mēnešiem. Nomet un aizlidini tālu prom. 
Tagad ar jaunu skatu uz dzīvi aizver acis atkal. Vai redzi to pašu, ko es? Vai arī tev šķiet, ka nākotne ir gauži neslikta. Būs satikšanās reizes ar draugiem, būs smiekli, būs piedzīvojumi un līdz šim nepievārēti apvāršņi, būs tie labie brīži dzīvē, kad tu apstājies un saproti,  ka ir taču dzīve skaista tomēr. IR. Būs saule. Tu varēsi aizvērt acis, pagriezt seju pret sauli un baudīt tās siltumu. Sadzirdēt un sasmaržot dabu. Ieraudzīt biti, kas sēž ziedā. Un kaķi, kurš labpatikā gozējas saulē. 
Es ceru, ka tev izdevās. 

Attēls no: cdn.pixabay.com
Kārtas nr  2nbspSpoku... Autors: Latvian Revenger Literatūras konkurss #9 Balsošana
2.

Kārtas nr. - 2.

 Spoku sāga.

Vai vērts ir teikt un rakstīt, vai kāds to šodien izlasīs,

Ka pašu cilvēks spēka gados ko tādu neierastu izdarīs.

Varbūt, ka krīze garīga un depresija ir pie vainas,

Ka Spoku varas trīsstūrī mums bija neparastas ainas.

Vai kādam strādāt apnicis, vai gara vājums pieveicis,

- Kurš Spokos jaunus valdīšanas akcentus ir salicis?

Varbūt kāds jauno laiku Sprīdītis ir Spokiem rados?

- No šādām pārdomām es šodien rakstot vados.

                                             ***

 Ir šodien atkarības cilvēkiem tik daudz un dažādas,

Par viņu nezināmo izcelsmi daudz nepētītas versijas.

Ko teiktu mediķi par to, kā aprakstītu atkarību šādu,

Ka šodien atkal rakstu es par Spokiem skumju sāgu?

Varbūt tā depresija ir no apnicīgi labas dzīves,

Kad visas muļķības teikt, darīt pārdaudz brīves.

Tā īsto brīdi, mēru visam reālajam zaudēt vari,

Un sajēga par Spoku dzīvi zust, ko patiesībā dari.

Kāds stāstu izdomā kā dolārus var viegli raust,

Un savās vēstulēs sāk veciem draugiem paust,

Ka laimes zeme eksistē uz pasaules tik viena,

Kur dolāriem būs nobruģēta tava taka, arī iela.

 Un arī tad, kad garā dzīve būs jau beigu galā,

 No darbošanās nespēkā jau būsi ļimis malā,

 Vēl dolāri birs tavā kontā kā no zelta maisa,

Līdz paša elpa aizrausies, kad pietrūks gaisa.

Kad dolārs vērtīgāks par tavu sirdsapziņu kļuvis,

Un pirmo tāpat vien bez piepūles jau esot guvis,

Sāk naudas iekāre jau visu dienas laiku piepildīt,

Ka gatavs kļūsti uzticīgu draugu arī apmānīt.

***

 ''Hei, visiem čiwa riwa! Piedrāzt! Es to varu!''

No sveša vārda rakstu vēstuli -  to es jau daru,

Tā rupji izdrāžu es savu bērnu, mīlestībā radīto,

Un aicinu uz jaunu Rutīnu  - naudas laimes vadīto.

Čiwa riwa, traļi vaļi, sagrīļojās Spoku balsta vaļi,

Taču visi aizdomīgi klusē, nerunā par to te skaļi.

Rutīna jau pārņemusi vienam valim visu prātu,

Lūkojas vēl pāgrauzt Spokiem karogmasta kātu.

 Bet es:

Esmu kā purva slīkšņā tālu starp akačiem iebridusi,

Jūtos kā starp purva tumšajiem ciņiem dziļi iestigusi.

Maldugunis kā manam Sprīdītim lēkā gan te, gan tur,

Bet purva mala nav skaidri saskatāma vairs nekur.

Es tikai naktīs sapnī redzu sevi no purva ārā brienam,

Un samirkušās veco pastalu auklas par jaunu sienam.

Neziņā un dažādās domās es jūtos pavisam viena,

Gaidot, kad Spokiem uzausīs gaiša un mierīga diena.

Dolārus tu vari atdot karalim - Spoku zemes tirgonim.

Paliks mums mīlestība, saticība - mūsu tautas labklājība.

Nav vietas visa pasaulē, kur nauda purvā žāvējas,

Ar čaklu darbu latvietim, tā paša mājās vairojas.

Attēls no: lv.wikipedia.org
Kārtas nr  3Kādas eglītes... Autors: Latvian Revenger Literatūras konkurss #9 Balsošana
3.

Kārtas nr. - 3.

Kādas eglītes stāsts

       Jau pienācis trešais pavasaris. Drīz mana balsta tuvumā uzziedēs krāšņās purenes, pēc tam daiļās dzegužbungas, savvaļas orhidejas,  trauslās un reibinošās naktsvijoles, taču man vairs nav lemts viņas skatīt. Mans celmiņš, pārklājies sveķiem, ir vēl dzīvs un es sajūtu tos, kas ir manā tuvumā.
        Vairākus gadus atpakaļ biju necila, biezo kārklu krūmāju ieskauta eglīte. Kādā saulainā pavasara dienā mani kaimiņi nozuda, bet es atviegloti uzelpoju starp divām līdzīgām eglītēm. Taču es pamanījos augt straujāk. Trešajā  gadā pēc atbrīvošanas no kārklu krūmāja es jau biju pāraugusi savu labdari. Jau varēju labi pārredzēt ceļu , pa kuru abos virzienos traucās gan lielākas, gan mazākas mašīnas. No savas vietas es sūtīju viņiem sveicienus un laba vēlējumus.
      Es tiku lolota un mīlēta. Mani vienmēr apmeklēja mans labdaris. Viņa acis staroja mani uzlūkojot.  Laikam tādēļ es viņam par prieku tik labi augu, līdz iepatikos kādai skaudīgai un nenovīdīgai dvēselei.    Sajutu tuvojošos draudus. Gaidīju savu glābēju, taču viņš ieradās ...nedaudz par vēlu. Šķiet, ka pietrūka tikai nepilnas stundas. Sāpēja mums abiem, sāpēja arī līdzatbraucējiem. Visi sastājās ap manu celmiņu un klusi noraudzījās zāģu skaidās , kas bezpalīdzīgi gulēja zemē. Vairs nekas nebija glābjams.
     Tiku jau laicīgi nolūkota un nolemta bojā ejai.  Es tiku nozāģēta līdz pašai zemei, bet pēc tam  nogādāta vietā, lai it kā iepriecinātu Ziemassvētku ciemiņus, taču viņi neviens nesaprata un nenojauta, ka mana sirds asiņoja, ka pārdzīvoja tie, kas par mani bija rūpējušies, kas mani bija iemīļojuši un lolojuši.
       Mans īsais mūžs bija noslēdzies . Vēl ilgi rēgosies celmiņš , kas bija mans balsts,  starp divām manām māsām.
       Un tomēr savam nelabvēlim katru gadu vēlu – kaut tev nepietrūktu gaišu domu un nodomu, tikai labu darbu Jaunā gadā dzīvojot!

Autora bilde
Kārtas nr  4Es sēžu un... Autors: Latvian Revenger Literatūras konkurss #9 Balsošana
4.

Kārtas nr. - 4.

Es sēžu un domāju

Es sēžu un domāju,

Kāpēc savu lēmumu vilcināju.

Kāpēc neesmu kā putni debesīs,

Kas lido prom, nedomājot ko ceļš atnesīs.

 

Es sēžu un domāju,

Kamēr ar roku sūnās braukāju.

Kur man bija prāts,

Lāčādu dalīt pirms tas ķert sākts.

 

Es sēžu un domāju,

Kamēr pēdējo sniega pārslu kausēju.

Kad nāks atmodīsies ne tikai daba,

Bet arī galva mana.

 

Es sēžu un domāju, 

Kamēr pa telefonu runāju,

Klausoties citu dzīves nedienās

Problēmās, kas rodās ik pārdienās.

 

Es sēžu un domāju, 

Kamēr kaķi lamāju.

Runcis pavasara saulē sakaifojies

Un ērču pulks no tā piebarojies.

 

Es šēžu un domāju,

Kamēr laiski snaudaļāju.

Kur man steigties,

Ja problēmām tāpat nav lemts beigties.

 

Es sēžu un domāju,

Cik tik vien jaudāju.

Mitrās sūnas bikses man slapina

Un zobi man klabina.

 

Bet es tikai sēžu un domāju,

Pats ar sevi runāju.

Runāju un runāju,

Domāju un domāju.

Bet neko neizdomāju,

Jo kamēr domāju runāju.

 

Kāpēc tu klausies, ko es domāju,

Ja ar tevi tāpat nerunāju?

Ieklausies labāk putnu dziesmās,

Pirms tālumā zāles stiebrs sadeg liesmās.

 

Es sēžu un domāju

Un tev pretī runāju,

Sakot, ka kūlu dedzina idioti,

Kuriem smadzeņpodi tikai smukumam doti.

 

Es sēžu un domāju,

Kamēr kaimiņveci izlamāju.

Ko tas vecais rakrs atkal savus mēslus ārā met,

Turpat, kur meža augi savus asnus dzen

 

Es sēžu un domāju,

Ka pārak daudz domāju,

Jo nemaz nepamanu

Mirdzumu varavīkšņainu.

 

Es sēžu un domāju,

Ka par maz par tuvajiem domāju.

Tie sēž mājās vieni paši,

Kamēr man pār kāju slieka lien braši.

 

Es sēžu un domāju,

Domāju, domāju un beidzot izdomāju.

Pietiks domāt, laiks celties kājās

Un raiti doties mājās,

Kamēr sēdēsi un domāsi,

Tikmēr darbi nedarīsies un pats sevi lamāsi.

Autora bilde
Kārtas nr  5ldquoTu biji... Autors: Latvian Revenger Literatūras konkurss #9 Balsošana
5.

Kārtas nr. - 5.

“Tu biji mans pavasaris”

Es skaidri atceros to dienu, kad tu mainīji manu pasauli, pašam par to neko nenojaušot. Tu neiebrāzies tajā tik pēkšņi kā vējš, bet viss notika pamazām. Sākotnēji es tevi nemaz neievēroju, tu biji tu pats, bet svešs man. Mēs bijām un vēl aizvien esam draugi, taču tu nez kādā veidā spēji atklāt manī pavasari, salaužot sniega bluķus un izkausējot sniegu. Vai tev bija tāpat? Vai tu jebkad esi jutis, kad kāds cits cilvēks spēj tevī izraisīt tik spēcīgas emocijas, kas nones no kājām un liek elpai aizrauties?

Tu ienāci manā dzīvē un paliki – tikpat nemanāms un teju neeksistējošs, bet tomēr līdzās pastāvošs. Zini, tā ir sirreāla sajūta. Es sāku tevi uzlūkot pilnīgi citām acīm, viss iepriekšējais šķita mazsvarīgs. Pēkšņi no parasta drauga tu kļuvi par kaut ko īpašu. Es sajutos kā iemīlējusies tīne, kas visbeidzot ir sajutusi svaigās pavasara vēsmas ne tikai aiz loga, bet arī savā dvēselē. Es tev pieķēros kā mazs bērns pieķeras savai rotaļļietai bez kuras nespēj iemigt. Man tevi vajadzēja nemitīgi blakus un tu vienmēr eksistēji manās domās. Man šķita, ka es jūku prātā, ka šādi nevar notikt, ka tas nav pareizi. Man tik ļoti gribējās nojaukt visas robežas, kas stājas mūsu ceļā un mesties tavos apskāvienos pat visvēlākajā nakts stundā. Man gribējās just tavas rokas ap manu augumu, ieelpot tavu specifisko smaržu, kas nepiemīt nevienam citam uz šīs planētas un ievīt plaukstas tavos mīkstajos matos, gremdējoties pilnīgā aizmirstībā. Es ļāvu šīm mežonīgajām domām sevi nemitīgi spīdzināt un saplosīt gabalos manu iekšējo pasauli. Stundām ilgi es apcerēju to, kā nekad nebūs, dziļi sirdī cerot, ka var notikt viss iespējamais – arī šādi brīnumi. Tu pilnībā biji mani atkausējis ar savu klātbūtni vien. Man tik ļoti patika mūsu ierastie izbraucieni draugu lokā – vasaras vēlie vakari, kas pavadīti pie jūras un kino apmeklējumi. Mēs nekad nepalikām divatā, bet es tāpat apkārt nevienu citu nesaskatīju. Tu biji mans pavasaris visā tā krāšņumā, bet tā arī mums nekad kopā neizdevās atrast vasaru.

Mēs abi zinājām, ka tā nevainīgā ķircināšanās nebija nemaz tik nevainīga. Visi tie nejaušie pieskārieni, zibošie smaidi, apskāvieni...tie dedzināja manu ādu, kas nu jau ir pārklājusies ar vieglu kreveļu kārtiņu, ik pa laikam atgādinot par tevi. Un ko vēl mēs zinājām? Tā bija tā īpašā sajūta, kas nekad netika skaļi izteikta vārdos vai nevijās cauri pieskārieniem, bet mēs abi to izjutām. Tā kliedza, ka mēs nekad nebūsim nekas vairāk. Es turpināju skatīties tavas bildes sociālajos tīklos, bet tu turpināji spiest manām fotogrāfijām “patīk”. Tā bija nepanesama spēle, kas uzlika slogu uz mūsu abu pleciem. Mēs pamazām sākām izvairīties viens no otra, tu atteicies iesaistīties draugu piedāvātajās aktivitātēs. Dzirkstele, kas bija uzšķīlusies, pamazām apdzisa. Tai gluži vienkārši sāka trūkt skābekļa un mēs nespējām darīt itin neko, lai pasargātu liesmiņu no bojāejas.

Kādu rītu es atvēru acis, siltie saules stari lauzās iekšā istabā un kutināja manu seju. Pavasaris bija atnācis ar īpašo smaržu un putnu trallināšanu. Tas bija šeit visā tā krāšņumā. Tajā rītā es pieņēmu lēmumu. Tas bija sasodīti grūts lēmums, bet dažkārt mums nākas pieņemt realitāti tāda, kāda tā ir un samierināties, ka mūsu spēkos nav iespējams radikāli mainīt notikumus, kas ievīti mūsu dzīves gājumā. Es apturēju tevis izraisīto pavasari sevī, šoreiz klausot smadzenēm, nevis sirdij. Mēs abi zinājām, ka tam nav lemts ieilgt vai pārvērsties par kaut ko citu. Bet es no tā atteicos ar patiesu rūgtumu, vien mierinot sevi, ka viss, kas notiek, notiek uz labu un ikvienam, kas ienāk mūsu dzīvē, ir kāda īpaša nozīme. Tāda bija un vēl aizvien ir arī tev.

 

 

 

 Autors: Latvian Revenger Literatūras konkurss #9 Balsošana
6.
Attēls no: felvidek.ma
2
53
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [32]
Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
korvete avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  korvete 03.04.19 00:52
 
5
0

Es atbalstu šādus konkursus., taču skumji, ja nākas lasīt bezjēdzīgus  , neinteresantus un  neizteiksmīgus, dažkārt nabadzīgā un kļūdainā  valodā sarakstītus spriedelējumus.  Tā jau ir necieņa pret tiem, kas centušies rakstu valodā atklāt savas izjūtas un pārdzīvojumus, atklājot to, ka latviešu valoda ir bagāta un skaista.. Tad jau labāk ir klusēt.

Mēs esam dažādi. Katrs ar savām izjūtām, savu viedokli. Taču konkursi ,būt vai nebūt, atkarīgi no auditorijas , kas ir ielogojusies  spokos. Sirsnīgs paldies  autoriem  par skaistajiem stāstiem.

Ciema Sensejs avatars
Medaļa Mazā, spoki Tevi mīl!Medaļa InfluencerisMedaļa Latvijas politika
  Ciema Sensejs 01.04.19 21:44  
 
2
0
atbildot uz Vinnīts komentāru " johaidī t, CS 1000 cepumu "

Esmu eskstrasenss un zīlnieks kopā redzu nākotni
kaķūns avatars
Medaļa Gada Spoks 2015Medaļa Gada SPOKS 2016Medaļa Gada SPOKS 2017
  kaķūns 02.04.19 15:46  
 
2
0
atbildot uz Ciema Sensejs komentāru "Nevērt vaļā un ignorēt? Es to nespēju, es nespē... "

Mīkstais
Bobby Tarantino avatars
Medaļa RedaktorsMedaļa Nedēļas redaktorsMedaļa Nedēļas moders
  Bobby Tarantino 01.04.19 20:41  
 
1
0
Es par nr.1! Aizķērās...
Vinnīts avatars
Medaļa Neraudi, Susuriņ!Medaļa Admins iesakaMedaļa Rotaļu draudziņš
  Vinnīts 01.04.19 00:56
 
1
0

johaidī t, CS 1000 cepumu

ezkins avatars
Medaļa Apēst sirdi kā konfektiMedaļa Ļauns adminsMedaļa Sertificēts spoks
  ezkins 05.04.19 21:56
 
1
0

5.

69x

Pērkons39 avatars
Spēja Mana Latvija!Medaļa DeputātsMedaļa Ziņnesis
  Pērkons39 05.04.19 16:49
 
1
0

nr. - 2. 

jo aiz ironijas un sarkasma jūtamas patiesas sirdssāpes un cerības   

Latvian Revenger avatars
Medaļa ViktorsMedaļa Gada SPOKS 2017Medaļa Favorīts
  Latvian Revenger 02.04.19 23:04
 
1
0

atbildot uz Ciema Sensejs komentāru "Kapēc man jāatbild uz tavu jautājumu, ja tu pat... "

Tieši tā - ja vienīgais kaut vai teorētiskais zaudētājs esmu es - kāpēc konkurss ir bezjēdzīgs? Lasītājs no tā necieš - ja viņu tas neinteresē var nevērt vaļā. Tas, kas piedalās arī necieš, jo a)tā nav spiesta lieta b)ir liela iespēja tikt pie kādas balviņas (tā kā reizēm mazs dalībnieku skaits nav slikts), c) Nekur nav teikts, ka stāsti/dzejoļi ko publicē konkursam kādreiz netiktu publicētu tāpat un d) Mazie autori piedaloties dažādos konkursos var tikt atpazīstamības.

Dindinja avatars
Medaļa Man patīk Spoku FacebookMedaļa Rasika olaMedaļa Maska
  Dindinja 01.04.19 23:00  
 
1
0
atbildot uz Ciema Sensejs komentāru " @Latvian Revenger, Tev kaut kā neliekas... "

Ja kaut vienam cilvēkam kāds stāsts, dzejolis vai jebkas cits aizķeras, sniedz emocijas vai raisa pārdomas - tātad jau ir ļoti liela jēga
Anda Spandega@speles avatars
Medaļa Rasika olaMedaļa Jaunavas vainagsMedaļa Joda ola
  Anda Spandega@speles 05.04.19 19:08  
 
1
0
Nr 2
Latvian Revenger avatars
Medaļa ViktorsMedaļa Gada SPOKS 2017Medaļa Favorīts
  Latvian Revenger 02.04.19 14:37
 
2
1

atbildot uz Ciema Sensejs komentāru "Piekrītu, bet neiet runa par to vai kādam iepat... "

Ir krietni "lielāki" cilvēki, kas izgāžās taisot konkursus. Loģiski, ka taisot konkursu, kurā ir specifiski noteikumi un nav mega balvu nebūs 50 un vairāk dalībnieku. Bet tas nenozīmē, ka nav jēga. Liela daļa spoku saucamo literātu nepiedalās citos konkursos - vai viņi nav pelnījuši kaut ko tieši priekš viņiem? Turklāt, no tā jau nekāda ļaunuma nav. Kas zaudē no šāda konkursa - tikai es mazumiņu sava laika iesūtīto materiālu pārbaudei un publicēšanai. Ja tu uzskati, ka tu zaudēji laiku atverot šo vai izsludināšanas rakstu - nu ne pirmo dienu esi spokos. Zināji ar ko rēķināties un varēji vienkārši nevērt vaļā.

Ciema Sensejs avatars
Medaļa Mazā, spoki Tevi mīl!Medaļa InfluencerisMedaļa Latvijas politika
  Ciema Sensejs 02.04.19 15:28  
 
1
0
atbildot uz Latvian Revenger komentāru " Ir krietni "lielāki" cilvēki, kas izgāžās tai... "

Nevērt vaļā un ignorēt? Es to nespēju, es nespēju nepateikt acīmredzamo.
Latvian Revenger avatars
Medaļa ViktorsMedaļa Gada SPOKS 2017Medaļa Favorīts
  Latvian Revenger 01.04.19 22:48
 
2
1

atbildot uz Ciema Sensejs komentāru " @Latvian Revenger, Tev kaut kā neliekas... "

Par to vai man sanāk vai nesanāk taisīt konkursus - grūti spriest, jo ir bijuši gan galīgi čābīgi konkursi, gan arī tādi konkursi, kuros dalībnieki netrūkst. Turklāt šada tipa konkursā arī nevajag gaidīt 50 dalībniekus - laikietilpīgs uzdevums, ne visiem padodās vai patīk sacerēt stāstus vai dzeju. Un tas, ka Spokos kļūst mazāk cilvēku - varbūt tev šķiet, ka nav jēga, man šķiet, ka ir jēga. 

Latvian Revenger avatars
Medaļa ViktorsMedaļa Gada SPOKS 2017Medaļa Favorīts
  Latvian Revenger 02.04.19 20:54
 
1
0

atbildot uz Ciema Sensejs komentāru "No bezjēdzīga konkursa necieš neviens, neesmu t... "

Jā, precizēšu - Kas zaudē no šāda konkursa?

Ko tu vari darīt lietas labā? Izveido labāku konkursu. Sēdēt un rakstīt cik viss ir lieks un bezjēdzīgs ir viegli.

Latvian Revenger avatars
Medaļa ViktorsMedaļa Gada SPOKS 2017Medaļa Favorīts
  Latvian Revenger 02.04.19 18:53
 
0
0

atbildot uz Ciema Sensejs komentāru "Nevērt vaļā un ignorēt? Es to nespēju, es nespē... "

Tukša muca tālu skan - tu tikai runā, runā, runā, bet darīt neko nedari.

Un kā jau teicu - specifiskā konkursā nav jāgaida 50 dalībniekus. Un tu man tā arī neatbildēji, kurš no "bezjēdzīga konkursa" cieš.

Ciema Sensejs avatars
Medaļa Mazā, spoki Tevi mīl!Medaļa InfluencerisMedaļa Latvijas politika
  Ciema Sensejs 02.04.19 20:44  
 
0
0
atbildot uz Latvian Revenger komentāru " Tukša muca tālu skan - tu tikai runā, runā, r... "

No bezjēdzīga konkursa necieš neviens, neesmu teicis ka kāds ciestu, un tādu jautājumu tu man neuzdevi... Un ko tavuprāt es varētu darīt lietas labā?
kaķūns avatars
Medaļa Gada Spoks 2015Medaļa Gada SPOKS 2016Medaļa Gada SPOKS 2017
  kaķūns 02.04.19 18:21  
 
0
0
atbildot uz Ciema Sensejs komentāru "...Ir tas kurš to nedara "

Nice save
Dindinja avatars
Medaļa Man patīk Spoku FacebookMedaļa Rasika olaMedaļa Maska
  Dindinja 01.04.19 22:57  
 
0
0
5.
_Žubīte_ avatars
Medaļa JokupēterisMedaļa JokupēterisMedaļa Jokupēteris
  _Žubīte_ 02.04.19 17:49  
 
0
0
4.
The Diāna avatars
Medaļa GremlinsMedaļa ViktorsMedaļa Zoles 3000 speles
  The Diāna 01.04.19 20:39
 
0
0

4.