Šoreiz vārdu spēle pamatā būs par mūsu pašu vārdiem, kas noskatīti kalendārā.
Šī spēle jauna nav - drīz bārda būs, par to vēl smaidīsim, līdz mute žus.
Kad Kangars tavu galvu cirtīs - tavs gars drīz lidos debess augstumos, bet galva aizripos kā svaiga ola.
Mums paliks Spīdola, tai rokā balta bērza žagars un blakus bomzis Ingars, kam rokā pudele un neizdzerta kola, bet zemē blakus gulēs vēl viņa mīļotā Nikola.
No svešām zemēm ieradīsies Elgars, un metīs āķi Daugavā -
tam uzķersies un konvulsīvi raustīsies uz āķa pasīks stagars.
To visu iztālēm būs redzējis un piefiksējis latvju dižgars Aigars.
***
Žēl, ka Ungars jau pie debesgariem, notikumu muzikālais ietērps izpaliks.
Tās gara vērtības, kas gadiem krātas, tās visas vēl nav apzinātas.
