Ja tev ir paveicies un ikdienā nav jāizmanto sabiedriskā transporta pakalpojumi, tad apsveicu. Bet, ja tev ikdienā tie ir jāizmanto, tad nāc - paliesim žulti kopā!
Ja tev ir paveicies un ikdienā nav jāizmanto sabiedriskā transporta pakalpojumi, tad apsveicu. Bet, ja tev ikdienā tie ir jāizmanto, tad nāc - paliesim žulti kopā!
1. «Bremzes un šķēršļi»
Šis pasažieru tips ir regulāri katrā sabiedriskajā transportā, tikai izpildījums var atšķirties. Viens izdomā, ka ir tīri ok stāvēt pie pašām durvīm un viņam ir pie kājas, ja kāds vēlas iekāpt vai izkāpt, viņš stāvēs un nekustēsies no savas vietas. Otrs izdomā, ka var apsēsties un atplēst savas kājas tā, ka aizņem aptuveni 80% no ejas. Trešais vispār izdomā nostāties ejā, lai gan ir vēl citas brīvas vietas pieejamas.
2. «Mūžīgi mēģina iespraukties pirmie»
Pastāv arī tāds pasažieru tips, kuri pieturās vienmēr mēģina tikt iekšā sabiedriskajā pirmie. Pat tad, kad pasažieri, kuri vēlas izkāpt, vēl nav paspējuši to izdarīt, jo, acīmredzot, tas autobuss aizlidos kosmosā, ja viņi nepaspēs pirmajā sekundē ieskriet iekšā.
3. «Izpletņlēcēji»
Šie pasažieri nekad nevelk nost savas mugursomas un ar tām dod pa seju citiem pasažieriem, it īpaši tad, kad šoferis straujāk piebremzē. Kā arī vārds «atvainojiet» neeksistē viņu vārdu krājumā.
4. Bezpajumtnieki un agrie Vecrīgas patrioti
Kāpēc šie abi ir kopā? Jo abi tipi smird pa gabalu un slikti no viņiem metas. Kamēr viens tips ir nolaidis podā visu savu dzīvi, tikmēr otrs tikai mēneša algu.
5. Bērni, kuri sastāda reālu konkurenci Mauglim no džungļiem
Runa ir par tiem bērniem, kuri ar saviem netīrajiem apaviem kāpj uz netīrajām sēdvietām, lai tās kļūtu par vēl netīrākām. Būtu labi, ja bērnu vecāki aizrādītu viņiem, ka tā nedrīkst darīt, ka tur tomēr kāda tante Ļuba vēl gribēs apsēsties pēc nostaigātiem 2 kilometriem Centrāltirgū, bet nē - tā nekad nenotiek, jo mātes un tēvi ir aizņemti savos mobilajos telefonos.
6. «Garmatainās bārbijas»
Mati ir katras sievietes skaistākā rota, bet būtu forši, ja tie mati nelidotu pa visu autobusu. Un nav runa par tiem matiem, kas ir garumā līdz pleciem, lāpstiņām vai muguras vidusdaļai. Ir daļa meiteņu un sieviešu, kurām tie ir pāri dibenam un garāki. Tādiem matiem būtu jāiegādājas bagāžas biļete, jo reāli aizņem vietu, kad uzpuš mazliet vējš.
7. Tirgus vecenes
Šis ir tāds tipisks rīdzinieku pieredzes stāsts, kad runa ir par sabiedrisko transportu un tā pasažieriem. Tie, kuri kaut reizi ir braukuši ar tramvaju uz Ķengaragu, tie zina par omēm, kuras knapi velk savas tirgus tašas, bet mirklī, kad atveras tramvaja durvis, viņas, izlaižot vienu pakāpienu, ielec tramvajā un met savu tašu uz labāko brīvo vietu.
8. Dīdžejs, kuram neviens nelūdza uzstāties
Mūzika ir forša, nenoliedzami, bet mūzika, kuru tu dzirdi spiestā kārtā, jo kāds čalis izdomāja, ka ir tīri ok uzgriezt uz maksimumu savas «Maxima» austiņas, tādā veidā citiem liedzot iespēju izbaudīt mieru un klusumu, ir slikti.
9. «Izstāstīšu tev un visiem pasažieriem par to, kā man vakar gāja»
Nenoliedzami viens no interesantākajiem pasažieru veidiem sabiedriskā transporta vēsturē. Cilvēkus, ar vēl lielāku pašapziņu, atrast ir grūti. Šis tips nekautrējas stāstīt savus kvēlākos piedzīvojumus un tumšakos noslēpumus sabiedriskajā transportā, kur to dzird vēl vismaz 10 ausis. Dažreiz tie stāsti ir kuriozi, dažreiz dramatiski, bet dažreiz tas ir tāds bezsakars, ka klusībā pie sevis ceri, ka šis cilvēks nākamajā pieturā izkāps.
10. Klepotāji
Es nezinu, kas tas ir, bet šķiet, ka Rīgas Satiksme īpaši algo cilvēkus, lai vismaz viens atrastos katrā sabiedriskajā transportā. Šie cilvēki var neizskatīties slimi, bet klepos tāpat. Un labi, ja vēl roku pieliks priekšā savai mutei, bet parasti gan tā nenotiek.
Ar klepotājiem arī nobeigsim šo rakstu - lai jums vairāk patīkamu braucienu!
Mani neviens nebesī, bet daži tipāži mēdz pārsteigt. Piemēram, bezpajumtnieks, kas tramvajā gulēja uz soliem un lūdza palīdzību - attaisīt viņam bikšu priekšu, lai kungs varētu atliet!
Bija man tāds darbs - stūrēt autobusu. Pavisam īsi, aiz muguras ir pašažieri un noteikti vismaz viens kretīns. Dzimums un tautība nav noteicoši. Trāpās arī daudzskaitlī. Tas ar laiku piegriezās. Katrs kretīns iedomājas ka tur pie priekšējā loga ir mērkaķis būrī kuru var nolamāt, uzspļaut, un ja nav slinkums vēl ar koku pabakstīt. Mērkaķim zoodārza būrī ir lielākas tiesības kā autobusa šoferiem. Ja kāds netic, nokārto tiesības un pamēģini, šai darbā vakances netrūkst. Es ar kādam sagādāju vietu.
Par laimi man tas nav vairs jāpiedzīvo. Bet tad, kad vēl izmantoju sabiedrisko, besīja visi, izņemot garmatainās meitenes. Vasarā sanāca braukāt ar elektrisko - bija visi, ieskaitot vēl blakussēdētāju, kurš gribēja parunāties (bija abi - skaidrā un pālī), gan arī idiota zvans, ka stacijā bumba
pēc bomžiem,kurus esmu arī pats metis ārā vēl vairāk besī bērni,kas visu ceļu nevar aizvērties vai dzied ,parasti tēvam, dziesmiņu..