Rīta prieciņš: par sievietēm. Tīrā patiesība. Arī es visvbiežāk strīdus sāku ar "Nekas", kas ir atbilde uz jautājumu "Kas noticis?". Un beidzās tas viss ar "Labi", kas patiesībā nenozīmē neko labu, bet gan kara pasludināšanu.
Par reklāmām: Tikko šokēja reklāma pa SWH. Bite rēķinu samazināšanas reklamēšanas nolūkos radio, uztaisījusi reklāmu, kur vīrietis neapmierinātā balsī par savu telefona rēķinu saka: "Jā, var redzēt, ka esam sirsnīgi parunājuši." Pilnīgi neslēpta norāde uz to, ka šis mistiskais vīrietis reklāmā, rokās tur LMT rēķinu, kuru devīze ir Sirsnīgas sarunas! Un tagad mega jautājums - vai tā vispār drīkst? Tā taču ir otra zīmola nomelnošana jeb melnais PR. Es gan to vairāk skaidrotu ar ar identitātes trūkumu (kā izsakās Psihologs Olivers Džeimss laikrakstam The Times par Twitter lietotājiem), jo lai apliecinātos, nabaga Bitei nepieciešams "nolikt" kādu citu. Liels, liels, publisks FUI!!! Bites reklāmistiem.
Par brīvdienām. :))))))))) Brīvdienas vairāk gan sastāvēja no piektdienas. Un no tā, ka ciemos atbrauca Līga ar Ditu. Klačas un daudz, daudz, daudz, daudz, daudz vīna. Ir brīži ko atceros miglaini, lai gan bija pārmetums, ka izskatos pārāk skaidra. Nu tad acīmredzot man ir dabas dots talants tādai izskatīties. Vai es arī esmu tāda attiecōgos brīžos, lai paliek noslēpums. Visādā ziņā paldies gājienam uz veiklau, jo mūsu alkatībai nav mēra un likās, ka būs par maz. Tagad manu minibāriņu papildinājušas divas šampanieša pudeles un viena baltvīna pudele. Būs iemesls vēlreiz braukt ciemos. Bet ne tik drīz. Jāatgūstās, jo sen nebija tā dzīrots. Sestdiena pa gultu ar filmām. Noskatījos Wild Child. Tīņu filma, kas lieliski der sestdienās uz pohām. Viena lieta, ko iemācījos no šīs filmas - debīlāku vārdu par Popiju, galvenajai varonei laikam nevar izdomāt.
Nākamais upuris bija «Обитаемый остров», kuru skatījos tikai tāpēc, ka Čība ir lasījis to grāmatu un tad nu šī bija "must see" sarakstā. Pa vidu filmai aizmigu, varbūt galvenokārt tāpēc, ka organisms atteicās uz ne īpaši labas pašsajūtas pamata, sagremot tik samudžinātu saturu. Vienīgais kas man tur patika bija Vasīlijs Stepanovs, jaunais RUS superstārs. Bet tas laikam ir normāli, ka man kā parastai sievietei, vājība ir skaisti vīrieši. Eye Candy. :)
vienā katlā0
4
0
Tā arī aizmigu Čībai azotē, \"skatoties\" to sviestu. Pēc tam naktī rādījās erotiskie šausmu stāsti. Neprasiet, kas tas tāds ir. Svētdienas rīts jau bija krietni labāks. Un tā saulīte! Ak, jel, kas par prieku!!! Pat pārvarējām savu slinkumu un izvilkām savas pēcpuses svaigā gaisā. Nogājām 300 metrus, saskatījāmies un radās jautājums \"A uz kurieni mēs ejam?\". Lai būtu mērķis, gājām uz miesta vistālāko veikalu pēc greipfrūtiem, kuru tur protams nebija. Nopirkām banānus un zefīru, atnācām atpakaļ un noskatījāmies \"Yes Man\". Šoreiz Čība aizmiga filmas laikā. Es savukārt noškrobojos par to, ka man kāds bija iestāstījis, ka tā ir komēdija. Hmm, nu njez, njez. Varbūt Džims Kerijs zaudējis ķērienu, varbūt scenārijs nav gluži izcils. Ideja jau ļoti skaista, bet kā komēdiju to viennozīmīgi nevar pozicionēt. Tad jau \"Zaļā jūdze\" vai \"Titāniks\" arī ir reālas komēdijas, ja to nosaka 5 smieklīgi momenti pa visu filmu. Un kā brīvdienas pavadījāt jūs? :)
Tev patiks šie raksti
