Lielā mērā biogrāfiska filma par karalienes Viktorijas jaunību un pirmajiem valdīšanas gadiem.
Kad Kentas hercogiene Viktorija saprot, ka viņas meita princese Viktorija var kļūt par nākamo Lielbritānijas karalieni, viņa un viņas mīļākais Sers Džons Konrojs izstrādā „Kensingtonas sistēmu”, kurai ir tikai viens mērķis – padarīt jauno karalieni pilnībā atkarīgu no citiem. Katrs Viktorijas solis tiek kontrolēts, viņa tiek izolēta no citiem bērniem, līdz 18 gadu vecumam guļ vienā istabā ar māti un pat kāpjot pa kāpnēm kādam viņu jāpavada.
18 gadu vecumā Viktorija tiek kronēta, bet abi afēristi – Konrojs un māte – aplaužas: izrādās, ka „Kensingtonas sistēma” ir izgāzusies. Viktorija ir izaugusi par sievieti ar raksturu. Viņa patriec Konroju, bet ar māti viņai līdz mūža galam saglabājas vēsas attiecības.
Sākums nav viegls, bet, par laimi, Viktorijai blakus ir cilvēks, kuram var uzticēties – lords Melburns. Abu attiecības ir tik labas, ka Viktorijai aiz muguras viņa tiek saukta par „Misis Melburnu”.
Tā kā karalienei nepieciešams vīrs un mantinieki, meitenes tēvocis, Beļģijas karalis Leopolds, piespēlē Viktorijai viņas brālēnu, Sakses-Koburgas un Gotas princi Albertu. Abi iemīl viens otru un kļūst par vienu no visu laiku laimīgākajiem pāriem.
Starp citu, Alberta un Viktorijas laime ilga vien kādus 20 gadus – Alberts nomira slimības, kad viņam bija tikai drusku pāri 40. Viktorija sēroja līdz pat mūža galam. Vēl ilgus gadus pēc vīra nāves viņa lika sulaiņiem katru rītu sagatavot Albertam karstu ūdeni un jaunas drēbes it kā viņš vēl joprojām būtu dzīvs, lika sērot arī saviem 9 bērniem un zaudēja interesi par valsts lietām.
Kā jau parasti šādās filmās, arī „Viktorijā” ir šādas tādas vēsturiskas neprecizitātes. Piemēram, dzīvē Viktorijas augums bija knapi 1.50 m, filmā – pāri 1.70 m. Vai arī – aina, kuru piemin visbiežāk – atentāts pret Viktoriju, kura laikā Alberts stājas pretī lodei un tiek ievainots. Atentāts patiešām notika, bet dzīvē lode aizlidoja garām un Alberts nemaz nemēģināja stāties tai ceļā.
Laba aktierspēle, labi dialogi, arī vizuāli filma ir ļoti skaista. Parasti mani mīlasstāsti neinteresē, bet stāsts par Viktoriju un Albertu aizkustināja pat tādu ciniķi kā es.
