Kā Siguldieši uz The Scorpions brauca...
Atceros to dienu - 6. aprīlis, 2007. gads...
Čoms bija sagādājis man biļeti uz The Scorpions koncertu. Biju tikko sācis klausīties šo grupu pa īstam, bet uzreiz galvā iesēdās Rock You Like a Hurricane, Wind of Change, Still Loving You... Vārdi bija zināmi no galvas uzreiz.
Arēnā ieradāmies stundu agrāk, nostājāmies rindā pie skatuves ieejas un gaidījām. Tad pēkšņi, visi sāk stumdīties un grūstīties, spiežas uz priekšu, jo izrādās, durvis bija atvērušās 40min pirms koncerta. Durvis, kuras bija pašā tālākajā galā no skatuves. Sprints līdz skatuvei! Neaprakstāmas sajūtas, domāju, ka sportā tik ātri neskrienu. Tiekam 2. rindā no skatuves, tikai 1 rinda cilvēku mums priekšā, ko vēl vairāk var vēlēties?! Gaidīšana bija interesanta, jo nekad iepriekš nebiju bijis šādā koncertā.
Pēc ilgstošas gaidīšanas, gaismas pilnībā nodziest, visa arēna sauc "SCOR-PI-ONS! SCOR-PI-ONS!" Pirmais uz skatuves - James Kottak (bungas), sākas ritms, un uzskrien Matthias Jabs (solo ģitāra, mans toreiz mīļākais ģitārists) un Rudolf Schenker (ritma ģitāra). Rūdis paslīd un gandrīz nošļūc no skatuves! Uzskrien arī Klaus Meine (balss) ar Pawel Maciwoda (basģitāra). Viss aiziet!
Sākumā varēja dzirdēt, kā Meine dzied tieši tur uz skatuves, nevis tumbās, skaņu operatori, protams, bija nolaiduši lažu... Pirmā dziesma? Deep and Dark, otrā - Big City Nights, tālāk jau viss viens - pilnīgs kaifs. Vienā brīdī Klauss iemeta man rokās bungu vālīti, taču kāda sieviete to izrāva man no rokām... Tā lūk rokkoncertos nedara. Arī hokejā taču neies atņemt ripu tam, kas to tribīnēs noķēris! Nedaudz vēlāk viens no ģitāristiem met mediatoru Artūram, bet tā pati laipnā sieviete uzkāpj Artūram uz rokas un paņem mediatoru pati, ak cik mīļi. Sajūtas tomēr neaprakstāmas, Jabs mauc soliņu tieši pie deguna, Meine dziesmā Rock You Like a Hurricane piebāž mikrofonu tieši pie mums! Vēlāk James, protams, nevarēja iztikt bez sava Kottak Attack (James Kottak slavenais bungu solo). "Rīga! RĪGA!! RĪGA! YOU! KICK! ASS!!" /James Kottak/. Kur nu bez trika ar pudeli.. Tukšai alus pudelei tiek uzmests f*ck un tā tiek sasista pret pieri. Tie, kas šo MŪZIKU neklausās, vai tie, kas to nav redzējuši, nekad nesapratīs, taču man jau atkal smaids līdz ausīm... Tiek pieteikta un nospēlēta arī no toreiz vēl neiznākušā albuma "Humanity Hour I" dziesma - Humanity, kas jau toreiz likās ļoooti laba un tikai pastiprināja vēlmi nopirkt šo albumu. (ko es arī vēlāk izdarīju, piekāšot visus lejupielādētāja paradumus. Savi mīļākie mūziķi ir jāatbalsta!) Viennozīmīgi - viens no labākajiem vakariem, kāds man ir bijis EVER! Nedaudz vēlāk, 2010. gadā iznāca pavisam jauns albums - Sting in the Tail. Pēc nedaudz atšķirīgā un mūsdienīgā, bet ne sliktākā - Humanity albuma, šis atkal ieturēts 100% Scorpionu stilā. Labākās dziesmas - The Good Die Young un The Best Is Yet To Come.. Otrās dziesmas nosaukums vien vedina uz interesantām domām. Paziņots jau, ka pēdējā tūre un iespējams, pēdējais albums, taču tomēr, "Labākais vēl tikai būs!" Tam nu es patiešām ticu... Tikko apskatījos tūres datumus, Latvija diemžēl vairs nav ieplānota Scorpions atvadu tūrē, taču Lietuva ir.. Tagad mērķis zināms - jāsakrāj un jāaizbrauc, vēl pēdējo reizi uz The Scorpions... Atkal smagi aizmuldējies esmu par savu mūziku, bet tā nu sēž iekšā pamatīgi un nekas to nespēs mainīt!
Nedaudz audiālajam baudījumam, The Scorpions, Sting in the tail, The Good Die Young
Un Klauss piedzied lieliskā dziesmā - Dying for an Angel no Avantasia -
Rock On, people!
