Romāna Polaņska 1967. gada meistardarbs: šausmene-komēdija par uzņēmīgu profesoru un viņa uzticamo palīgu, kuri dodas uz Transilvāniju, lai atbrīvotu pasauli no ilkņainās sērgas.
Profesors Abronsiuss (Džeks MakGovrans) un viņa palīgs Alfrēds (Romāns Polaņskis) ierodas Transilvānijā, lai atrastu vampīrus un viņus iznīcinātu. Ir barga ziema, tādēļ pa ceļam viņiem nākas iegriezties kādā viesu namā, kur saimnieko ekstravagantais Joni (Alfijs Bass). Viesu nams ir viscaur nokarināts ar ķiplokiem, kas liecina par to, ka šajā apkaimē mīt vampīri, taču vietējie visi kā viens noliedz vampīru eksistenci, līdz kādu vakaru tiek nolaupīta Joni meita Sāra (Šārona Teita), savukārt pēc pāris dienām pats Joni tiek atrasts miris. Kavēties vairs nedrīkst, tādēļ profesors Abronsiuss un Alfrēds dodas sameklēt vampīrus un viņus apturēt. Abi nokļūst noslēpumainā grāfa fon Kroloka pilī un Alfrēds saprot, ka viņš un profesors ir iekūlušies pamatīgās nepatikšanās: drīzumā gaidāma vampīru balle un tas nozīmē, ka viņiem būs jāstājas pretī nevis dažiem, bet gan vairākiem desmitiem vampīru. Alfrēds, kurš ir iemīlējies Sārā, dara visu, lai viņu izglābtu, pats cenšoties paglābties no grāfa homoseksuāli orientētā dēla, kurš ir ieskatījies Alfrēdā un tā vien tīko iecirst zobus viņa kaklā. Pilī mīt arī grāfa kalps, kurš, protams, ir vampīru sabiedrotais un no nekurienes uzradies Joni, kurš pēc nāves pārvērties vampīrā un kuru meitas liktenis vairs neinteresē. Profesoram un Alfrēdam ir ko noņemties...
Lieliski režisēta un laba humora caurstrāvota filma. Polaņskis gan to bija iecerējis savādāku, taču studija bez viņa atļaujas filmu pārveidoja un nomainīja tās nosaukumu uz neitrālo „Dance of the Vampires”. Taču arī šādā versijā filma kļuva par kino klasiku.
