Atgriešanās pēc kaunpilnas šīs vietnes pamešanas bez īpaša iemesla, atvainojos par to...
Pievienošu dziesmu, kas šobrīd paceļ noskaņojumu, kas kā zināms mūsdienu cilvēkam, tēlaini raksturojot ir kā sēdēt dziļākajā bedrē un baidīties/nevēlēties no tās izkāpt un pabāzt galvu pasaulē. Visi saka, ka viss ir paša rokās, bet es teiktu, ka "visi" nav dzīvojuši...
Domājams, ka šis būs labs sākums depresīviem rakstiem "Literatūras"sadaļā.
Be gentle...
