Šokējošas dokumentālās filmas14

The Iceman Tapes (1992)

Ļauns, nežēlīgs, brutāls, bezbailīgs, vardarbīgs, garīgi nestabils un bezjūtīgs – šie ir tikai daži vārdi, ar kuriem varētu raksturot sērijveida slepkavu Ričardu „Ledusvīru” Kuklinski. Dokumentālā filma mēģina skatītājiem sniegt nelielu ieskatu aukstasinīgā, paranojas māktā psihopāta slimajā prātā, caur psihiatra Maikla Badena interviju palīdzību. No viņa izaugšanas līdz tam, kas viņš ir šodien, skatot Kuklinska zvērības detalizēti, praktiski bez emocijām, ir patiesi satraucoši, tomēr neatvairāmi. Citējot pašu „Ledus vīru”: „Esmu tas, ko jūs saucat par ļaunāko murgu.”

Nuit et Brouillard (Night and Fog) (1955)

Šī filma ir viena no labākajām, kurās attēlota holokausta zvērība. Parādot Aušvices un Maidanekas koncentrācijas nomentes, filma mūs ved nepielūdzamā  bezkompromisu ceļojumā cauri nometņu vēsturei un tajās ieslodzīto likteņiem. No būvniecības līdz iznīcībai, filma iegravē šausminošas ainas skatītāju prātos, kuras praktiski neiespējami pēc tam aizmirst... 

Atomic Wounds (2006)

Ar visu propogandu un iebiedēšanu, kas pieredzēta Aukstā kara laikā, ir grūti iedomāties citādu atomieroču ietekmi uz cilvēkiem, kā vien neskaitāmu upuru skaitu. Mums patīk domāt, ka atombumbas iznīcina visu, kas atrodas tās ceļā, taču atomieroči tik vienkārši vis neiznīcina – tie arī saindē, sadedzina un samaitā. Tie nelaimīgie, kuri negāja bojā, nolemti drausmīgai un mokošai nāvei – bieži par varāku mēnešu, gadu vai gadu desmitu garumā. Filma ir kā personisks ceļojums, kas tuvplānā parāda Nagasaki un Hirosimas upuru ciešanas, dokumentējot biedējošās atomkara sekas tiem, kuri negāja bojā sākotnēji, notiekot katastrofai. Filma atgādina, ka cietušie un bojāgājušie nav tikai vēsturiski, statistiski dati, bet patiesi cilvēki, gluži kā mēs. 

Conspiracy Of Silence (1994)

Šī filma patiesībā nekad nav tikusi oficiāli rādīta, neskaitāmi politiskie spēki centušies apturēt šis dokumentālās filmas izplatīšanos, veicinot varas perversijas un ļaunprātīgumu, kas parādās sabiedrības augstākajos slāņos. Filma reprezentē to, kā ietekme un bagātība tiek izmantota personiskam labumam un noziegumu slēpšanai. Conspiracy Of Silence ieved mūs pasaulē, par kuras eksistenci mēs visi zinam, tomēr ceram, ka tās nav...

The Killing Of America (1982)

Iepriekšējs brīdinājums – šī filma konsekventi attēlo ļoti reālus un uzskatāmus kriminālu darbību kadrus. Sākot ar dumpjiem, beidzot ar atklātām slepkavībām, dokumentālā filma ir tālu no tām, kuras kautrīgi cenšas reprezentēt to, kas notiek patiesībā. Precīzāk no sugar coating. Patiesība, par kuru ir runa – ASV kā pati vardarbīgākā pirmās pasaules nācija. Lai gan filma jau ir sasniegusi ievērojamu vecumu, īpaši priekš dokumentālas informācijas, tas nemaina faktu, ka arī šodien ASV ir viena no nežēlīgākajām starp attīstītajām valstīm, neskatoties uz to, ka ar katru gadu noziegumu skaits samazinās. Šī filma attēlo bezkompromisu skatījumu uz Amerikas tumšo pagātni – un iespējams ļauj mums redzēt mazu puzles gabaliņu, kurš joprojām ir satraucošs daļai sabiedrības. 

Interview with a Cannibal (2012)

Kas liek cilvēkam nogalināt un notiesāt nevainīgu sievieti? Kādēļ gan to nepajautāt tieši tādam... Intervija ar kanibālu tieši to arī dara, intervējot zemisko Issei Sagawa, kurš nonācis slavas gaismā pateicoties saviem noziegumiem. Tiesā viņš tika atzīts par jukušu un tika palaists brīvībā nesņemot sodu. Fascinējošs ieskats vīra dzīvē, kurš apmaldījies pats savās fantāzijās. Filma izaicina cilvēka uztveri parādot, uz ko cilvēki patiesi ir spējīgi.

Bulgaria’s Abandoned Children (2007)

Vārdos neiespējami izskaidrot kas attēlots šajā BBC dokumentālajā filmā. Skatoties uz to vienkārši, Bulgārijā pastāv nopietnas problēmas ar cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem – to pamešanu, jo īpaši to, kuri ir ar īpašām vajadzībām. Kas vēl ļaunāk, ka valdība nav spējīga par viņiem pienācīgi parūpēties. Parādot neskaitāmus bērnus, mums tiek piedāvāts unikāls ieskats šausmīgajā ikdienā Bulgārijas bērnu namos. Šiem bērniem ir pavisam niecīga cerība par viņu nākotni: bez izglītības, bez profesionālas palīdzības, bez jebkādas palīdzības. Tā tiek pavadītas viņu dienas, galvenokārt sēžot istabā, šupojoties uz priekšu un uz atpakaļ starp citiem dzīves pamestajiem.

Par nelielu mierinājumu – pēc filmas pārraidīšanās Anglijā, tika sacelta publiska jezga par redzēto, kas noveda  pie situācijas uzlabošanās. ES valstis izdarīja spiedienu uz Bulgārijas valdību, lai panāktu reformas šajā sistēmā un sniegtu palīdzību izstumtajiem bērniem. 

Child Of Rage (1992)

Filmā ierakstīts tas, cik drausmīgas sekas atstāj seksuālā vardarbība pret kādu mazu meiteni vārdā Beta. Galvenokārt, sastāvot no īsiem klipiem, kuros redzamas intervijas ar Betu, klīniskā psihiatra vadībā, mēs redzam Betas pašas un no papildus TV komandas izmeklēšanas, ka viņa tika seksuāli izmantota un atstāta novārtā bērnībā. Šīs drausmīgās lietas viņai tika nodarījis viņas bioloģiskais tēvs, kas diemžēl nepārsteidz. Piedzīvotais novedis meiteni līdz sirgšanai ar psihisku slimību (Reactive attachment disorder, RAD), kura šajā gadījumā var tikt pielīdzināta sociopātijai, lai gan tās cēloņi ir radikāli atšķirīgi. Beta vienkārši nespēj iejusties cita ādā (empātijas trūkums) un nespēj veidot attiecības ar citiem, kas ir viņas prāta centieni izdzēst iepriekš pieredzēto vardarbību. Viņa vairs nemaz nav maza, nevainīga meitenīte. Pēdējā intervija ar Betu, kurā viņa sabrūk aiz nožēlas par to, kas ar viņu notika pagātnē, patiesi neatstāj vienaldzīgus...

Sīkāku aprakstu izvēlējos nesniegt, lai neizbojātu skatīties prieku.