Man tev nav bijis žēl nekā (demo updated)1

Par dziesmu... Ja nemaldos bija 2005 gada vasara ,kad piezvanīja pāris labi draugi un teica ,ka paķers līdzi skuķus un atbrauks pie manis uz Salacgrīvu... Tajā brīdi īpaši tās meitenes manu interesi neizraisīja vienk. priecājos ,ka satikšu draugus... Bet par cik daiļajam dzimumam kaut kādu ekstru tomēr vajadzēja... Izdomāju ,ka varētu viņus visus aizstiept uz Aigara dārzmājiņu... Par cik Aigars to drausmo iestādijumu man bija uzticējis tur arī piemetamies... Galu galā sagaidījām kompāniju divatā ar Jāni.... Atbrauca visi 4ri un kādu laiku tā arī sēdējām un pļāpājām līdz ,cik nopratu, viens no čomiem sanervozējās par to ,ka meitene ar ko viņš bija iecerējis pavadīt šo pasakaino / romantisko vakaru, vairāk uzmanības pievērš "nelietīgajam" Jānim nevis viņam... ,bet lai nu kam arī galu galā viņa savu uzmanību būtu veltījusi puisis finālā tik ļoti sanervozejās un teica ,ka brauks mājās, ka visi mēģinājumi viņu atrunāt bija pilnīgi un totāli lemti neveiksmei. Beigās abi norunāja, ka izbrauks līkumu ar mašīnu (kurai nav izieta skate un īpašniekam nav arī tiesību) un abi visu sakrājušos sāpi izrunās.... - Un tā arī abi divi aizbrauca... aizbrauca pavisam.... - Meitenes atstājot mums... Mēs savukārt aizdedzinājām sveces, sēdējām visi vecajā sapuvušajā gulta un runājāmies... Un bija forši... Lai cik dīvaini nebūtu es pat jums varētu pateikt to ,ko mēs toreiz runājām, bet tam laikam nebūtu priekš jums nekādas jēgas... Man blakus bija pasakaini skaista un simpātiska meitene un dziļi sirdī es biju trakoti priecīgs par šo negaidīto iznākumu... Tā turpinājām dzīvoties pa Aigara dārzmājiņu līdz manas runas dāvanas sāka apsīkt un arī nogurums sāka par sevi manīt - tad arī palēnām visi likāmies gulēt... Par cik vecā sapuvusī gulta arī pēc izmēriem mums 4riem neļāva gulēt normāli, bija gultā jāguļ šķērsām kājas izmisīgi stutējot uz tāda paša pussapuvuša krēsla... Bet tas viss ir pilnīgi nebūtiski it sevišķi brīžos , kad blakus ir meitene ,kas tev ir trakoti iepatikusies... Toreiz tā īsti no attiecību veidošanas / flirtēšanas/ pielīšanas utt... es īsti tā arī nesapratu (īstenībā arī tagad nesaprotu).... Toreiz sapratu tikai to ,ka gribu viņu sev blakus.... Un negribu laist vaļā... Un tad īsti es nezinu ko viņa domāja... Bet pēc brītiņa viņa pieliecās man klāt un noskulpstīja... Un tajā brīdī visas domas par to, ka viņa droši vien ir mana drauga meitene, es varbūt viņai nemaz nepatīku un tml.... uz vietas nobeidzās.... Viņa bija ar mani.... Un es biju laimīgs... No rīta piecēlāmies un pametām briesmīgi - viesmīlīgās dārzmājiņas telpas... Izbrienot cauri rasas klātajai pļavai nonācām uz zemes ceļa un tad , neraksturīgi man - bez stomīšanās / valodas raustīšanas un vēl dažādām jautrām izpausmēm paskatijos uz viņu un teicu.... " Es ļoti negribētu tevi pazaudēt..." viņa paskatījās, pasmaidīja un teica "Es arī Artūr tevi negribētu pazaudēt".... Tā iesākās stāsts mūsu attiecībām... Pēc neilga laiciņa es iegāju televīzijā un ļoti strauji sāku palikt atpazīstams.... Par cik šīs emocijas man bija pilnīgi jaunas es aizvien vairāk tiecos pēc tām, tai pašā laikā aizvien vairāk attālinoties no viņas.... Jāatzīst es toreiz tā arī īsti nezināju kā ir būt ar kādu kopā ... patiesībā laikam arī nedaudz baidījos no tā... Daudzējādā ziņā arī tādēļ ,ka biju pārņemts ar sevi un popularitāti, mūsu attiecības izbeidzās... Taču ja man kāds no jums prasītu vai mana popularitāte bija attiecību vērta es teiktu noteikti ,ka nē.... Tā meitene bija daudz svarīgāka un vērtīgāka par to slavu ko es ieguvu jeb arī jebkad iegūšu... Šobrīd jau ir pagājuši 9ņi gadi.... un mums katram ir sava dzīve un attiecības... Un es patiešām priecājos par to ,ka viņai ir attiecības par kādām viņa sapņoja.... Viņai blakus ir ,nu jau, mīlošs vīrs un ģimene... Un es ticu ,ka tas čalis ir tikpat foršs kā viņa... jo savādāk nemaz nevar būt... Un kaut gan ir labi kā ir ... es ejot gar to dārzmājiņu pie sevis domāju... Kā būtu ja nu tevi kāds aizmirstu vēlreiz....??? Pietrūksti.... (Strauts)