Gada Labākie Albumi8

BØRNS - Dopamine 

8. vietā ierindojas gada neaupšābāmi spožākā un arī, manuprāt, labākā debija - BØRNS ar albumu Dopamine. No vienas puses, šis ir ļoti parasts indie pop/psychedelic pop, bet kaut kas šajās ļoti pozitīvajās melodijās un interesantajos dziesmu tekstos piesaista. Albumam ir ļoti laba skaņas kvalitāte - visas skaņas studijā ir nostrādātas ļoti precīzi.

Albuma mīnuss ir tāds - ka tas nepienes neko jaunu, tomēr tas ir debijas albums, tādēļ es paredzu šim māksliniekam vēl spožāku nākotni. Psihedēliskā mūzika atgriežas "modē"

Sufjan Stevens - Carrie & Lowell

7. vietā ir nokļuvis viens no interesantākajiem mūsdienu māksliniekiem Sufjan Stevens ar jaunāko albumu Carrie & Lowell. Man būs grūti komentēt šo albumu, jo Indie Folk man ir salīdzinoši svešs žanrs. Salīdzinājumā ar citiem neseniem Sufjan Stevens darbiem šis liekas vieglāks.

Priekš manis šis albums ir pārāk vienmuļš, tomēr albuma akustiskā ģitāraun nomierinošie vokāli rada mierīgu atmosfēru.

God is an Astronaut - Helios/Erebus
6. vietā ierindojās instrumentālais post-metāls - God is an Astronaut ar savu jaunāko veikumu - Helios/Erebus. (Šī grupa uzstājās arī Latvijā, klubā Melnā Piektdiena, koncerts bija izcils) 

Šim albumam piemīt neraksturīga lieta - tas ir smagāks par iepriekšējiem grupas albumiem; parasti grupas ar laiku kļūst "vieglākas", bet ne šajā gadījumā, un, pēc manām domām, labi vien ir. Albuma elektroniskie elementi perfekti sajaucas ar dažbrīd smagākajiem ģitāru rifiem un bungām, lai radītu izteiktu Space (Visuma) atmosfēru. 
Dažās dziesmās ir jūtama dziesma progresija, ritma maiņas, kas šo albumu padara ļoti intrigējošu. 

Albuma mīnuss ir tas, ka šis albums nepiedāvā neko jaunu/nedzirdētu, tas ir labi noslīpēts postmetāls, bet netiek sperti soļi ārpus šī žanra.
 

U2 - Songs Of Innocence

5. vietā ierindojas klasiskā un visiem pazīstamā īru rokgrupa U2 ar savu, ne tik veiksmīgo albumu (precīzāk - tā izdošanu) - Songs Of Innocence. 
Manuprāt šis ir labs, klasisks U2 albums, kuru aizēnoja neveiksme ar iTunes. Ir grūti vērtēt U2, tas ir U2 un viss. Šajā albumā man ļoti patika dažu dziesmu liriskās tēmas, piemēram dziesmā Iris - iespējams daži pat nemana, cik sāpju pilna un dziļa ir šī dziesma. Pavērojiet, kā Bono dziedājums mainās atkarībā no tā tieši ko viņš dzied - cerīgāk/bezcerīgi/priecīgi. Un tā ir gandrīz katrā dziesmā, tas šo albumu padar iespaidīgu.

Mīnuss laikam būs tas kā viņi šo albumu izdeva, un nekas cits

P.S. akustiskās versijas albuma Deluxe Editionā ir vienkārši gaisīgas un pasakainas!

Agnet Fresco - Destrier

4. vietu ieņem, iespējams, interesantākais albums šajā sarakstā - Destrier no  mazpazīstamās Islandiešu rokgrupas Agent Fresco. 
Šis ir grupas 2. albums - apvienu popu, metālu, roku, un, vēl pie tam, ļoti prasmīgi. Albuma dziesmas var atpazīt, jo tām ir līdzīgs uzbūves skelets (ritms, temps), bet katra dziesma līdzi nes pilnīgi citādu atmosfēru un skanējumu. Ir iespējams dzirdēt, cik sarežģīta ir katras dziesmas uzbūve (math-rock influence), katra skaņa ir novietota īstajā vietā, radot tīru un kompleksu saknējumu.
Vēlētos uzsvērt cik daudzi žanri apvienojas šajā albumā un cik veiksmīgi tie ir apvienoti, tam ļoit palīdz  Arnór Dan Arnarson daudzpusīgie vokāli. 

Albuma mīnuss ir tāds, ka šada mūzika ir love it/hate it - tik skaņām pārbagātu mūziku var mīlēt vai ienīst, ja cilvēkam patīk vienkārša mūzika, tad šis albums galīgi nav paradzēts viņam

Tame Impala - Currents

3. vietā ierindojas mūsdienu Cream - Tame Impala ar albumu Currents. Albums ir visai liels solis citā virzienā no grupas saknēm, lai arī tas vēljoprojām ir psihedēliskais roks - vokāli ir palikuši daudz "augstāki" un tiek izmantoti vairāk popmūzikas elementi. Albums ir konceptuāls, tādēļ katra dziesma piedāvā ko jaunu tajā pašā laikā plūstoši pārmainās viena uz otru. Šis ir viens no albumiem, kuru vislabāk klausīties kā vienu veselumu; man personīgi sākumā šis albums neuzrunāju, jo klausījos to pa atsevišķām dziesmām, bet kad to klausījos visu kopumā, mani "apņēma" šī mūzika un visa psihedēliskā atmosfēra.

Albumā pietiek gan mierīgās, gan ātrās dziesmas, arī dziesmu vārdi ir ļoti interesanti. Uzbūve ir ļoti pretēja Agent Fresco dziesmu uzbūvei - tā ir vienkārša un ļoti plūstoša(melodija plūst dziesmas bakcgroundā)tādēļ albums ir nomierinošs.

Lieli mīnusi šim albumam nav, nākamie divi vienkārši ir"labāki", pēc manām domām. 

Kendrick Lamar - To Pimp A Butterfly

2. vietā ierindojas, albums, kam visticamāk vajadzētu būt pirmajā vietā - Kendrick Lamar - To Pimp A Butterfly. Kādēļ tikai 2. vieta? Jo lai cik izcils nebūtu šis albums, es neesmu repa cilvēks (lai gan es novērtēju labu repu) un pirmā vieta man radīja stiprākas emocijas, nekā šis albums. Kā arī visos topos tas jau ir pirmajā vietā, es vēlējos atšķirties   
Albums muzikāli, manuprāt, ir ļoti labs, kurš to būtu gaidījis, ka džezs, reps un dzeja ir tik laba kombinācija? Vieta, kur šis albums patiesi spīd - ir lirikas - kad pēdējo reizi repa albums aprunātu tik nopietnus tematus, kā jau Žilde teica, ka šis albums nāca klajā īstajā laikā - tieši kad rasu attiecības ASV ir īpaši saspīlētas.

Vēl viens iemesls kādēļ šis albums ir tik izcils, priekš manis galvenais, ir tas ka šo klausoties kā vienu gabalu sajūtas ir kā skatoties filmu, kamēr dažas atsevišķas dziesmas ir viegli klausāmas. Vārdu sakot - albums ir ļoti daudzpusīgs.

Solefald - World Metal. Kosmopolis Sud

1. vietu nopelna mans favorīts Solefald ar albumu World Metal. Kosmopolis Sud. Iespējams, ka šis ir dažadākais metāla albums, kas izdots, es mīlu metāla mūziku, bet viena lieta kas man nepatīk ir tas, ka metāls mēdz būt vienveidīgs viena albuma ietvaros. Šajā albumā katra dziesma skan pilnīgi citādi, tomēr ir dažas skaņas kas atrodas katrā dziesmā un satur albumu kopā - izcili! 
Nedomājiet par šo kā par metāla albumu, bet gan vairāk kā mākslas darbu, gluži kā To Pimp a Butterfly - tiek apvienotas iepriekš neapvienotas lietas, tajā pašā laikā caur mūziku raidot savu skatījumu un vēstījumu mūsdienu pasaulei. Šajā albumā gandrīz nemaz nav screamu(metāla kliedzienu), bet ir ļoti patīkami vokāli kas mijās ar daudzbalsīgu dziedājumu.

Katra dziesma nāk ar ko jaunu un dziedāts, galvenokārt, tiek angliski, bet ir arī vārdi norvēģu valodā, kas dod papildus dažādību.

Kādēļ pirmā vieta? - manuprāt, gada intersentākais un riskantākais (tiek sperti vistālākie soļi no žanra saknēm) albums, kas paralēli vēl sniedz labu vēstījumu.