Blūgrās (Bluegrass) mūzikas stila sākumi ļoti lielā mērā saistīti ar kantrī mūziku un tās aizsākumiem. Lai runātu par par bluegrass vispirms ir jānoskaidro, kas tad ir kantrī mūzika un kā tā radusies.
Kantrī mūzika (Country music) tulkojumā nozīmē lauku mūzika. Kantrī mūzika tiek spēlēta jau aptuveni 300 gadus, taču tā savu popularitāti guva tikai 20. gs. 20. gados, kad to masveidīgi sāka translēt radio stacijās, jo par šo mūziku īsti nebija jāmaksā. Mūzikas skaņas saknes ir meklējamas Georgia, Alabama, Tennessee, Kentucky, Carolinas un Virginia štatos ASV. Mūzika savu īpašo skanējumu ieguvusi no dažādu tautu mūzikas sajaukumiem, kā Amerikas pamatiedzīvotāju tautas mūzika, ķeltu mūzika, gan gospeļa un blūza mūzika, protams, kantorī skanējums ir mainījies laiku gaitā. Šīs mūzikas instrumentu klāsts nebija no tiem mazākajiem, šeit tika lietotas gan īru vijoles, itāļu mandolīnas, spāņu ģitāras, gan afrikāņu bandžo. Kad 19. gs. dažādas etniskās grupas no Centrāl Eiropas un Britu salām saplūda kopā ar Teksasas štatā dzīvojošiem spāņiem, meksikāņiem un Amerikas pamatiedzīvotājiem tika radīta pilnīgi jauna un fenomenāla kultūra. Pašu country music nosaukumu sāka lietot tikai 20. gs. 40. gados, jo līdz tam lietoto nosaukumu hillbilly uzskatīja par nievājošu. Ap 70. gadiem sāk nodalīt country music stilu no western music stila.
Kā jau minēts stāstā par country mūziku, tad Bluegrass ir tiešs pēctecis, kurš savu skanējumu ieguvis 20.gs. 40. gados. Kā jebkuram citam stilam, neviens nevar apgalvot, ka viņš ir izgudrojos šo stilu. Patiesībā, stils radies no vecās mūzikas (old-time music), ragtime, country un jazz mūzikas stiliem. Lai gan arī šo stilu nav neviens īsti izgudrojis, tam savu radošo pirkstu pielicis Bils Monro (Bill Monroe). Pēc viņa grupas Blue Grass Boys nosaukuma arī radies visa žanra nosaukums – Bluegrass. Grupa radās 1939. gadā, kā country music spēlējoša grupa, taču 1945. gadā grupā tika ieviests jauns instruments – bandžo, kuru spēlēja Erls Skrugs (Earl Scruggs). Skrugs izmantoja Snufija Dženkinsa (Snuffy Jenkins) izgudroto trīs pirkstu spēlēšanas stilu, sauktu arī par Scruggs style. Bluegrass mūzika vienmēr ir spēlēta tikai akustiski, jo veidošanas laikā daudzās lauku teritorijās nebija pieejama elektrība, tikai vēlākajos gados country mūzikas pārstāvju tam pievienoja nedaudz elektrisko ģitāru. Pamazām citas grupas sāka ievirzīties tādos pašos stila rāmjos, kā Blue Grass Boys un tikai tad bluegrass tika atzīts, kā patstāvīgs stils.
1947. gadā grupa the Stanley Brothers ierakstīja vienu no populārākajām un visvairāk izpildītākajām šī stila dziesmām „Molly and Tenbrooks”.
Bluegrass pamazām no lauku deju saietiem pārcēlās uz pilsētu, kur tas guva lielu popularitāti. Lauku teritorijās bija speciālas dejas, kuras dejoja pie šī stila mūzikas – buckdancing, flatfooting un clogging. Visas šīs dejas ir principiāli līdzīgas vecās Eiropas, Afro Amerikāņu un Cherokee indiāņu deju apvienojumi, kuru laikā tiek valkāti speciāli apavi, kurus dejojot sit pret zemi, līdzīgi, kā stepa deju stilā. 1948. gadā, pēckara perioda sākums, tiek uzskatīts par tradicionālā bluegrass mūzikas stila zelta laikiem.
Bluegrass attīstību var iedalīt četros laika periodos ar tam raksturīgu mūziku, izpildītājiem un skaņas noskaņu.
Pirmā paaudze – pirmā paaudze ir bluegrass pats aizsākums un tā sauktie „Zelta gadi”. Šī paaudze savu darbu veica no 20. gs. 40. gadiem līdz 60. gadiem. Pāris no populārākajiem un ievērības cienīgajiem māksliniekiem būtu – Bill Monroe (Blue Grass Boys), Wade Mainer (Kurš starpcitu vēl šad tad mēdz uzspēlēt, par spīti tam, ka ir 103 gadus vecs), Lester Flatt & Earl Scruggs.
Otrā paaudze – par otrās paaudzes blūgrāseriem sauc mūziķus, kuri ražoja bluegrass mūziku no 20.gs. 60. gadu vidus līdz 60. gadu beigām. Ļoti daudzi no šī laika mūziķiem savu darbību aizsāka pirmajā bluegrass vilnī. Viena no tā laika spilgtākajām grupām bija Old and in the Way, kurā darbojās pirmā viļņa fiddlers Vassar Clements, progresīvs mandolīnas spēlētājs David Grisman, mandolīnas spēlēšanu uzņēmās rokgrupas Greatful Dead frontmens Jerry Garcia un Peter Rowan pie mikrafona. Vēl vieni no pazīstamākajiem ir The Stanley Brothers, Garcia, Chriss Hillman, kuri iepazīstināja rokmūzikas cienītājus ar bluegrass mūziku un pamatīgi attīstīja bluegrass un jazz stila kombinējumu – hillbilly jazz.
Trešā paaudze – Trešais bluegrass periods bija 80. gadu bluegrass. Šajā laika periodā mūzika kļauva pieagušāka ar ļoti smalki apstrādātām skaņas detaļām. Ar jauno tehniku pieejamību katrs bluegrass grupas dalībnieks tika apskaņots atsevišķi, tādējādi radot ļoti augstas kvalitātes mūziku. Šajā periodā daudzus no instrumentiem nomainīja tā elektriskie līdzinieki, kā bass un ģitāra.
Mūsdienas – mūsdienās bluegrass ir sasniedzis lielu klausītāju loku. Daudzi slaveni country mūzikas pārstāvji ir iespēlējuši kādu dziesmu bluegrass stilā. Mūsdienās šo mūziku izmanto filmās, reklāmās, visur, kur iespējams iegūt naudu. Katru gadu norisinās vairāki bluegrass festivāli visā pasaulē – ASV, Nīderlande, pat Lietuva. Bluegrass mūzika ir tikpat piesātināta kā jebkurš cits mūzikas žanrs, jo daudzi mūziķi eksperimentējot kaut ko pieliek no sevis un rada kaut ko jaunu un fantastisku.
Bluegrass stilam, kā jebkuram citam stilam ir arī savi apakšnovirzieni, kas izveidojušies laiku gaitā.
Tradicionālasi bluegrass – uzsvars tiek likts uz tradicionālām akordu progresijām un izmantoti tiek tikai akustiski instrumenti. Stils ir ļoti līdzīgs 20.gs. 40. gadu mūzikas stila saknēm, kuru spēlēja Blue Grass Boys. Neretos gadījumos šajā stilā arī tiek atļauts pievienot akordeonu un mutes ermoņikas. Melodija un dziesmu teksti parasti ir diezgan viegli un vienkārši.
Progresīvais bluegrass – šajā novirzienā tiek plaši izmantoti elektriskie instrumenti, kā arī tiek iepīti citi mūzikas stili, vispopulārākais – rokenrols. Novirziena skanējums ir interesants, jo šeit vairs nedarbojas tradicionālais nesarežģīto dziesmu veidojums, bet grupa jau vairāk sāk improvizēt arī koncertu laikā. Bieži arī tiek pievienoti vairāk stīgu instrumenti, kā, piemēram grupa The String Cheese Incident, kuras stils ir veidojies no bluegrass un old-time string band mūzikas. Šis stils rodas pēc 60. gadiem.
Gospeļ bluegrass – lielākā daļa no bluesgrass mūziķiem ir vismaz viena gospeļ bluegrass stila dziesma savā repertuārā. Šī stila galvenā atšķirība ir tā, ka šeit tiek plaši pielietotas ar baznīcu saistīti dziesmu teksti, vairāk balsīgi dziedājumi un koru darbība uz skatuves.
Netradicionālais bluegrass – šis ir jaunākais novirziens no visiem, radies 90. gados. Šeit tiek ietverti ļoti daudzi stili, kā, piemēram hillbilly jazz, kas ir bluegrass un jazz apvienojums. Parasti grupām, kuras iekļaujās šajā stilā, ir vairāki solisti.
