Vēstule dēlam.12

Sveiks, dēliņ!!!

Gribēju tikai Tev uzrakstīt dažas rindas, lai pateiktu, ka vēl esmu dzīva.

Rakstu lēnām, jo zinu, ka tu neproti ātri lasīt. Tu nepazītu mūsu māju, kad

pārbrauktu, jo mēs esam pārcēlušies. Tēvam ir jauns, ļoti labs darbs. Zem

viņa tagad ir 5000 cilvēku. Viņš pļauj zāli kapos.

Šī tik tiešām ir pasakaina vieta. Te ir pat veļas mazgājamā mašīna. Es gan

nezinu, vai tā strādā, jo pagājušajā nedēļā ieliku mazgāties palagus un kopš

tās reizes neesmu tos redzējusi. Runājot par mēteli, kuru tu gribēji, lai

tev nosūtam, tēvocis Stenlijs teica, ja to sūtīsim pa pastu, tas kopā ar

pogām būs pārāk smags, tādēļ mēs tās nogriezām un ielikām kabatās.

Tavai māsai šorīt piedzima bērniņš. Es vēl nezinu, vai tas ir puika, vai

meitene, tāpēc nevaru pateikt, vai tu esi onkulis vai tante.

Pirms dažām dienām uzsprāga krāsns virtuvē. Mūs abus ar tēvu trieciens

izsvieda ārā pa durvīm. Tā bija pirmā reize pēdējos desmit gados, kad bijām

izgājuši kaut kur kopā.

Pagājušonedēļ lija tikai divas reizes. Pirmo reizi trīs dienas, pēc tam

četras. Pirmdien bija tik stiprs vējš, ka mūsu cālis izdēja vienu un to pašu

olu četras reizes.

Vakar Džons nejauši ieslēdza mašīnā savas mašīnas atslēgas. Mēs pa īstam

satraucāmies, jo, lai dabūtu mani un tavu tēvu laukā, bija vajadzīgas divas

stundas.

Onkulis Teds pagājušonedēļ iekrita viskija mucā. Daži vīri mēģināja viņu

izvilkt laukā, bet viņš pretojās un noslīka. Mēs viņu kremējām, un viņš dega

trīs dienas.

Kā redzi, īpaši daudz jaunumu nav, nekas sevišķs nav noticis.

Tava mīlošā māte

p.s. Gribēju Tev nosūtīt kādu naudiņu, bet biju jau aizlīmējusi aploksni.