Varoņi un to atklāsme R. Blaumāna novelē „Nāves Ēna”
Plāns
Ievads:Notikuma sākums novelē „Nāves enā”
Iztirzājums: 1. Kārlēna raksturojums
2 Grintāls- līderis un organizātors
3. Zaļga-sliktais personāz
4. Birkenbaums- sliktās un labās īpašibas
Nobeigums:Manas domas par varoņiem novelē „Nāves ēna”
Kā jau katru ziemu vīri savācās no ciema, lai ietu ķert zivis jeb, kā tagad sauc „zemledus makšķerēšana”. To ļoti dramatiski un emociāli apraksta novelē „Nāves ēnā” ar četrpadsmit zvejniekiem un diviem zirgiem. Esot uz ledus vīri bija tā aizstrādājušies, ka nemanīja ledus gabala virzīšanos no krasta. Visiem vīriem izskatijās garāki ģīmji un acis izstaroja slepenu izmisumu. Viņi saprata visu notiekošo un klusi savā starpā sarunājās.
Man visvairāk žel Kārlēnu, jo vinšir labs un jauns zēns un kā Birkenbaums iztecās: „Vinš izmācītu par labu zelli.” Kārlēnam nebija draugu tikai Birkenbaums izrādīja savu draudzību un aizstāvību. Kad ledus gabals sāka lūzt vins uzticējās citiem, jo pats nezināja ko darīt. Kārlēns bija kluss un mierīgs, kā sevī ierāvies bija arī brīži kad vinš kļuva dusmīgs piemēram kad Birkenbaums bija izdzēris visu kas bija pudelē. Kārlēns tomēr ilgojās pēc kāda brīnuma uz izglābšanos, jo plaukstošai dzīvbai nāve ir neticama.
Grintāls jau no sākuma uznņēmās līdera lomu, jo viņam piemita prasme organizēt zvejniekus un tie arī viņam klausīja. Viņs izturējās droši un bezbēdīgi un visi skati bija pievērzsti viņam. Kad piebrauca laiva lozēja kurš brauks, kurš nē. Vinšir godīgs cilvēks, kritiskās situācijās mierīgs un izdomā, visiem būtu labi. Kaut arī viņam ir jāpaliek uz ledus gabala vinš liek tikai pasveicināt sievu un savu izmisumu neizrāda.
Zaļga ar sava vezuma aizstāvēšanu un nevēlēšanos dalīties zivīs ar citiem izsauc nepatiku, jo viņš domā tikai par savu matriālo pusi un viņa acis pieņema skaudīga pērtiķa izskatu.
Birkenbaums zvejnieku starpā bija pazīstams, kā stiprinieks un mūžigs kauslis. Viņa izskats liecina, ka dzīvojis bezbēdīgi un tagad ar visai dzīvām acīm skatijās likteņa biedros. Arī Birkenbaums izjūt draudzību pret jauno Kārlēnu kuram ir sešpadsmit gadu. Viņš meiģināja pūlējās sasildīt viņa aukstos pirkstus un tā sildoties Kārlēns aizmieg uz siltajām rokām. Birkenbaums arī sevi parāda, kā līdzcietīgu un izpalīdzīgu kad Kārlēns palicis slābens, pedāvā iegriezt rokā, lai pasūktu asinis. Viņa atvadīšanās pirms kāpšanas laivā arī viņam sagādā sāpes, kuras viņs izcīna bez liekiem vārdiem. Birkenbaums atceras un sāk pārdomāt par savu dzīvi sēžot uz ledus gabala tumšajā jūra, kas peld no krasta. Viņam pat sapņos nebija rādijies tāds notikums.
Vislabāk man patika Grintāls un viņa līderspēju īpašiba, ka viņš bija mierīgs kritiskajos brīžos, atri izdomājot ko darīt. Žēl Karlēnu, jo vinš savu dzīvi vēl nebija dzīvojis. Kā Blaumnis novelē tika teikts:„Tāir cīņa ar sevi, cīņa ar dabu, cīņa ar apstākļiem.
yeey no kā norakstīt
