nerātnulis tāds!
---------------------------------------------------------------------------------------------------------
----------------------------------------------------------------------------------------------------------
Vecs fermeris nolēma atvilkt elpu pēc garās darba dienas un aizbraukt uz pilsētu noskatīties kādu filmu. Viņš nonāk līz kinoteātrim,ieiet iekšā un dodas pie biļešu stenda. Biļešu pārdevēja paskatās uz viņu jocīgi un saka "Ser,atvainojiet mani lūdzu,bet,kas jums tur sēž uz pleca ? "
Vecais fermeris lepns atbild " Tas ir mans mājdzīvnieks - gailis Čakijs. Visur,kur es eju,Čakijs nāk man līdzi. Mēs esam nešķirami."
"Piedodiet,kungs,"atbildēja biļešu pārdevēja,"Mēs nedrīkstam ielaist iekšā dzīvniekus,pat ne jūsu gadījumā gaili."
Vecais fermeris saniknojās,aiziet uz kinoteātra tualeti,iestūķē gaili biksēs un dodas pirkt biļeti,kas šoreiz viņam arī izdodas. Viņš nosēžas blakus divām viņa vecuma omītēm - Mildredai un Mārdžai.
Filma tika palaista,un gailis biksēs sāka dīdīties,tāpēc fermeris attaisīja bikšu priekšu un ļāva Čakijam izbāzt ārā galvu un skatīties filmu.
"Mārdž,"čukstēja Mildreda.
"Kas ir?" atbildēja Mārdža.
"Man liekas,ka tas vecis ir izvirtulis!"
"Kāpēc Tu tā domā?" vaicāja Mārdža.
"Viņš atvēra vaļā bikšu priekšu un izvilka savu lietiņu ārā," atkal atčukstēja Mildreda.
"Nu neuztraucies par to,"atteica Mārdža,"Mēs tāpat savā vecumā jau visu esam redzējušas..."
"Jā,"atteica Mildreda,"Bet kaut ko tādu gan nē,viņa mantība ēd manu popkornu! "
