local-stats-pixel fb-conv-api

Sūrā taksistu dzīve22

917 9

“Atkal pievēmuši, pi*arasi”, Mareks dusmīgi bļaustījās savā Panda taksometrī, tīrot klientu pievemto aizmugurējo sēdēkli. “Bļ*&, nu būs labi, galvenais, lai nav slapjš, tie pļēguri tāpat nemanīs tos vēmekļu krikumus”, Mareks noteica un varēja atkal atsākt nakts darbu. “Vēl pēdējo klientu un tad jālaiž padraiskotie”. Stāvot pie kluba un gaidot klientu Mareks aizdomājās skatoties caur logu lietainajā laikā, kas uzjundija atmiņas.

Mareks atcerējās savas tikko uzsāktās taksista gaitas spilgtakās ainas. Jauns taksists ar tikko svaigu licenci. Viņš bija piedzīvojumu pilns. To vakar pirms septiņiem gadiem neko nezinādams par nerakstītajiem taksistu likumiem, viņš novietoja savu taksi pie kluba citu taksistu teritorijā. Klienti nāca viens pēc otra un Mareks jau sāka priecāties par ienākošo piķi un ka pēc darba varētu aizbraukt līdz Lienes ielai un paķert kādu apaļīgu mamzeli labākajos gados, uz kuras varētu kā pa viļņiem pasērvot un ieķerties teļa taukumiņā.

Mareks izdomāja, ka nauda ir gana nopelnīta un var braukt uz Lienes ielu, kad pekšņi viņu ielenca vairāki taksometri. “Nu ir sūdi”, Mareks iesaucās norījot siekalas ar skaļu klunkšķi. No taksometriem izskāpa četri tēvaiņi un ar nazi pārdūra Mareka taksim riepas. “Jūs mudaki”, viņš kliedzot kāpa ārā no mašīna. “Es tūlīt Jums parādīšu, es saucu policij..... ” . Veikls sitiens pa Mareka žokli no šaniem aprāva viņa teikto. Melns gar acīm un dobjš būkšķis pret slapjo bruģi. Mareks nokrita kā tāds liels gaļas bluķis. Viņš atmodās no suņa kunkstieniem, ko izdvesa kāds krancis, kas drāza Mareka kāju. “Pi$#@s noa šejjienas proam”, viņš knapi ar salauzto žokli izdvesa, pasperot kranci malā. Visa nopelnītā naudu tēvaiņi bija savākuši. Mareks iesēdās savā taksī, kurā jau naktsmītni bija atradis, kāds novēmies bomzis ar kājas protēzi un ar skaļu šķaudienu nopuņoja visu mašīnas aizmugurējo sēdekli. Šis skats bija pēdējais piliens un Mareks saka skaļi raudāt, kas arī saraudināja bomzi .

Laikam ejot Mareks jau bija palicis par rūdītu taksometra vadītāju un pat bija ieberzies kādā no tā saucamajām taksistu mafijām. Neviens īsti nezina, kā viņš to izdarīja, bet baumo, ka norīta bija tukša vazelīna tūbiņa un sāpošs dibens. Viņš vēl spilgti atcerās, kā toreiz viņu ielenca, bet šoreiz viņš bija lencēja vietā. Ar asu dūrieni viņš pārdūra taksometra riepu. “Ko Jūs mēsli darāt, par šo Jūs samaksāsiet ”. Mareks atvilka dūri un ar stipru pi^%ku aižmiegtām acīm izslēdza, kādu Lady taxi vadītāju. Viņš juta spēku savās rokās, redzot, kā taksometra vadītāja momentā saļimst uz ietves. Kulaks nedaudz bija piepampis, bet nesāpēja. Viņš vēl paspēja adrenalīna uzplūdā izkliegt: “Saņēmi, k*&e, ja? Nav ko līst citu vietā”. “Idiots, ko Tu dari!!! Laižam prom”, kolēģi izklīda pa mašīnām. Bet Mareks palika sāvam un aplūkoja savu vareno kulaku. Arī šoreiz viņam neizpalika lauzts žoklis. Kad atbrauca policija un mēģināja aizturēt Mareku, viņš izrādīja pretošanos, bet ātri vien aplauzās dabonot ar steku pa seju.

Tik daudz viņš ir piedzīvojis, ka par to var tikai pasmaidīt. Arī ar tiem, kas izkāpj un aizmūk nesamaksājuši. Agrāk vēl jaunības gados viņš skrēja tiem pakaļ, bet to pārtrauca darīt, kad noķerot kādu pats atrāva pa seju tā, ka mēnesi sūca putru caur salmiņu. Tagad viņš vienkārši, ja nav naudas aiztaisa visas durvis. To viņš dara tikai sievietēm, lai vismaz kādu labumiņu iegūtu. Ja summa ir zem desmit eiro viņš liek tikai parādīt krūtis un tās pačamda, bet ja summa ir virs desmit eiro, tad dāmam nekas neatliek, kā uztaisīt apaļu muti kā karpai un saslapināt līko Pizas torni. Šie retie gadījumi Marekam liek ietaupīt naudu nebraucot uz Lienas ielu.

Kāds klauvēja pie loga. Mareks attapās no atmiņu uzplūduma un paskatījās uz klauvētāju. Beidzot kliente bija ieradusies. Iekāpusi taksometrā nedaudz noskurinājusies, viņa bija gatava braukt. Tā bija kāda manāmi iereibusi, glauna dāma, augspapēžu kurpēs, ar koši sarkanām uzkrāsotām lūpām. Varēja redzēt, ka viņa ir no augstākajām aprindām. Mareks jau iztēlojās, ka viņai nebūtu ar ko samaksāt un viņa ļautu izfuksēt uz pakaļējiem sēdekļiem, tā ka viņas sasvīdušais dibens iztīrītu atlikušos vēmekļu krikumus. “Uz kurieni, tad brauksim”, Mareks jau nedaudz uzbudinātā balsī jautāja. “Uz Vecmīlgrāvi, Sniega iela”, Šādiem gadījumiem viņam bija īpašs disks ko atskaņot. Sāka skanēt dziesma: “And when i get that feeling. I want sexual healing, oh baby... “, klusiņām dungojot līdz, viņš ik pa laikam uzmeta skatienu uz daiļo dāmu.

“Tā esam klāt, no Jums būs divpadsmit eiro trīsdesmit trīs centi”. “Lieta, tāda, ka man nav naudas līdz, varbūt varētu, kaut kā savādak norēķināties?”, viņa sakot piemiedza Marekam ar aci. Mareka acis iemirdzēja, viņš jutās, ka ir beidzot laimējis lielo laimestu loterijā. “Nekādu problēmu jaukumiņ, sataisi lūpiņas kā karpai un tik liecies šurp”. Mareks nolaida beņķi zemāk, aizlika rokas aiz galvas un ar aizvērtām acīm izbaudīja pasakaino mirkli. Pēkšņi viņš kliedzot uzraisās augšā: “Ko Tu dari k#@e, tak sāp!!!”. Dāma bija iekodusies šņicelē un nelaida vaļā. Tā vairs nebija karpa, ta bija līdaka. “Aou audu!!!”, viņa ar pilnu muti izdvesa. “Koaa?”, Mareks sāpēs sarausās. Viņa sakoda spēcīgāk un atkārtoja, bet nu jau skaidrāk: “Atdod visu savu naudu kro#li!!!” “Nekādā gadījumā, Tu palaistuve, tā ir sūri nopelnīta!!!”. Viņa iekodās tik stipri, ka sāka asins jau tecēt un viņš sajuta kā zobi ieslīd miesā to pārplēšot. “Auuu, labi, labi, ņem visu, tikai nenokod..”, Mareks ar trīcošām rokām ielika viņai plaukstā nopelnītos simts piecdesmit eiro. Viņa palaida zobu vaļā un izkāpa no taksometra. Mareks saliecies no sapēm uzspieda uz mobilā 113. “Sveicināti, mani viena kuce sakoda, liekas, ka šuves vajadzēs”!! “Liels suns Jūs sakoda”? “Jā, liels un seksīgs.” Mareks nodeva visu informacīju, nolika klausuli un ievaidoties noteica: “Laikam jāmet miers šim biznesam, sūra dzīve būt par taksistu”.

Mēs gaterī FHM nelasām

917 9 22 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 22

0/2000

Aija nedaudz grīļīgā gaitā aiztipināja ap stūri un atspiedās pret auksto ķieģeļu sienu. Vienā rokā sažmiegusi čaptīti ar naudu, ar otru viņa paniski taustīja somiņas saturu. Beidzot atradusi meklēto, viņa piespieda sev pie lūpām 40% dziras 0.2 pudelīti, ierāva pamatīgu malku un saviebusies skaloja muti. Pretīgo sviedru, urīna un asiņu garšu nebija viegli dabūt ārā. Aijai sagriezās galva. Ko.. ko viņa bija izdarījusi? Kā viņa varēja tik zemu krist? Ar šausmām viņa saķēra galvu, izlaižot naudu no rokām. Lēnām pārlaižot pirkstus pār izplūdušās kosmētikas izķēmoto seju, viņa sajuta kunkuli zem ādas, kur žoklis savienojas ar galvaskausu.

"Nekas," Aija noskurinājās un savāca naudu, kas mētājās uz zemes. "Dots pret dotu." Sāpes, aizvainojums un šoks no LadyTaxi šoferes laikiem kaut kādā mērā biji rimis. Tas kroplis bija to pelnījis, un viņa to rīt varbūt pat neatcerēsies. Vai arī atcerēsies.. nu un.

Aijas pārdomas iztraucēja spoža lukturīša gaisma, aiz kuras varēja saskatīt divus siluetus. "Jā, jā, tā ir viņa!" dusmās sēca Mareks. "Tā kuce gribēja nokost manu šlangu! Manu zuti! Manu.. " - policists apturēja Mareku. 

"Cienītā, vai tā ir patiesība? Un ko jūs darat šajā diennakts laikā? No kurienes tā nauda? Man būs jūs jāved uz iecirkni." Aija klusēja. Ko gan viņai bija teikt? Bet ja nu.. varbūt.. 

"Policista kungs.. es, hmm.. gribētu visu vērst par labu.. varbūt mēs varam pārrunāt šo jautājumu kādā siltākā vietā.. man ir auksti, ziniet.."

...

Mareks sēdēja pie policijas busiņa, kuram bija izslēgtas visas gaismas. No iekšpuses skanēja klusinātas ritmiskas skaņas. Mareks vairs nesaprata, kas ir taisnība, kas ir pareizi, kā vispār dzīvē var iet tik sūdīgi. Kāpēc policists dabū nogrūsties, bet viņam ar asiņojošu strūdeli jāsēž peļķē un jāgaida? Kāpēc to kuci uz vietas neapcietināja? Kāpēc.. PAFFFF 

"Tā tev, kuce, vajag," no busiņa aizmugures izlīda saliecies policists ar biksēm pusmastā, vienā rokā turot savu mantību, otrā - kūpošu pistoli. "Aija atpakaļ pie vecajiem trikiem," policists pamāja Marekam, "atkal kož, maita. Nu vairs nevienam nekodīs." Nolicis ieroci uz Mareka takša kapota un aizkūpinājis cigareti, viņš ielūkojās taksī pa logu. "Eu, paklausies.. mums tas līķis kaut kur jādabū prom. Skatos, tev tāpat tur visa aizmugure novemta, vedam ar tavējo?"

Mareks neatbildēja. Policists turpināja - "labi, ka mēs tepat Vecmīlgrāvī, zinu te vienu dīķi slēgtā teritorijā, būs zaji bis.." PAFF

Marekam bija bijis par daudz. Lai policists tiek pats galā.. nu jau ar diviem līķiem. 

"Dzīve ir sūc.. " Mareks nočukstēja, ievilkdams pēdējo elpu. Policists piekrītoši pamāja. Dzīve tiešām ir sūc.

65 1 atbildēt

Esi vienīgais kam lieku plusus pirms satura lasīšanas. emotion

Šis skats bija pēdējais piliens un Mareks saka skaļi raudāt, kas arī saraudināja bomzi . n

Tā vairs nebija karpa, ta bija līdaka.  emotion emotion ģenjāli emotion

29 0 atbildēt
Ehh žēl Mareka. Ne naudas ne sekšual fīlinga emotion
29 0 atbildēt

''tad dāmam nekas neatliek, kā uztaisīt apaļu muti kā karpai un saslapināt līko Pizas torni.''

Dienas citāts  emotion 

20 0 atbildēt
Briesmīgs šoferis. Es reiz apmaldījos svešā valstī un man vajadzēja braukt ar taxi. Es zināju, ka man nepietiks naudas, bet tad es kuģi nokavētu. Atbraucu un taksists man prasīja 100 Zviedrijas kronas, man bija tikai 50. Viņš tās pieņēma, es viņam.piedāvāju eiro, atteicās. Teica, ka kādu dienu atbrauks uz Rīgu un tad es viņam Rīgu parādīšu to 50 kronu vietā.
18 0 atbildēt

Es vienkārši gar zemi, tev izdoma ir uz visiem 100  emotion  emotion 

18 2 atbildēt

Drīzumā parādīsies raksts no kāda taksista kuram nepatika šis stāsts tā pat kā ar pārdevēju emotion 

12 0 atbildēt

Zēl tik ka tik ļoti vulgāri...

10 0 atbildēt

Skumjš stāsts emotion 

4 0 atbildēt

Mareka kāju krancis pisa emotion  tu esi labākais spoku autors emotion 

3 0 atbildēt

Kā var to visu izdomāt emotion taisi vēlemotion

2 0 atbildēt

nav uber bet ir taxify

2 0 atbildēt

 emotion 

1 0 atbildēt

Uber un nekādu taksistu ciešanu vairs...

1 0 atbildēt

Kā parasti, ir labs.

2 1 atbildēt

Krut👍. Lieku tev desmit cepumus🍪🍪🍪🍪🍪🍪🍪🍪🍪🍪.

0 0 atbildēt

tev nav dzīves.ES starojuma ar tavu melno piesitienu, ku labs.

0 4 atbildēt