Čiū. 
- Tātad šodien pārnākot no skolas, palasīju vecos " Sīrups žurnālus "
- Tad es iedomājos, ka varētu uztaisīt rakstu par dažādām neveiklām situācijām. :)
- Ja patiks pameklēšu vēel 
Neveiklās situācijas11
276
2
Kad man bija 14 gadu, veidoju kladīti, kurā aprakstīju savas simpātijas un ielīmēju viņu foto. Protams, šajā vecumā pilūgsmes objekti mainās ik pēc nedēļas, tāpēc kladīte bija diezgan bieza. Reiz to biju paņēmusi līdzi uz skolu un, kad atgriezos no pusdienām, redzēju, ka visi sapulcējušies ap manu galdu un smejas, vēderus turēdami. Kad piegāju tuvāk, redzēju, ka tā ir mana simpātiju kladīte, kurā bija arī puse manu klasesbiedru. Man bija TĀDS kauns! Kad biju to atņēmusi, skrēju uz mājām un sadedzināju. Aptuveni nedēļu nerādījos skolā. Skaidrs, ka mani pēc tam ilgi kacināja, bet viņiem vismaz bija jautri.
Reiz kopā ar dažiem klasesbiedriem biju apmaiņas braucienā Vācijā. Kādu dienu braucām ar autobusu uz pilsētu, un, ieraudzījis simpātisku meiteni, mēģināju ar viņu iepazīties. Viņa bija vāciete, tāpēc kaut kā mežģījos, lai pateiktu vismaz vienu sakarīgu teikumu. Taču viņa nereaģēja. Draugs piebikstīja un teica, ka priekšā stāv vēl kāda meitene, nedaudz jaunāka, taču es jau biju sarūgtināts par pirmo neveiksmi un teicu, ka nav vērts. Un tad es dabūju nosarkt! Jo meitene pagriezās un teica : " Jā, ar latvietēm jau nav vērts iepazīties! " Es sajutos tik stulbi, jo netīšām biju viņu aizskāris. Draugs tikai smējās, bet es vairs nespēju bilst ne vārda.
Nesen veikalā iegādājos dārgas bikses. Kad pielaikoju, nodomāju - vislabākās bikses, kādas man bijušas! Biksēm bija ļoti pazemināta jotas vieta, taču iekšpusē ielocīts kāds audums. Es to rūpīgi iekšpusē noslēpu, nodomādama, ka tas tāpēc, lai ziemā nebūtu auksti. Draudzenēm lielījos, cik man modernas bikses, teicu, ka gan jau arī pašas rudenī skries tādas pirkt, jo tā ir jaunākā mode. Taču draudzenes, nopētījušas manu jauno pirkumu, mani "iepriecināja" - tās ir bikses topošajām māmiņām! Man nebija ne mazākās nojausmas, ka tajā veikalā ir arī grūtnieču drēbes... Pateicoties šim pirkumam, esmu tikusi pie jaunas iesaukas...
Tā kā atkal bija pienākusi visu mīlnieku diena, es nebeidzu draudzenei čīkstēt uz pleca, ka man nav neviena un neviens mani nemīl. Draudzenei kļuva manis žēl, un viņa man noorganizēja slepeno randiņu. Satikšanās vieta - pie kinoteātra. Es nezināju, kuru puisi draudzene sarunājusi, tādēļ mazliet baidījos. Nolēmu atnākt ātrāk un pavērot visus, kas gaida. Pēkšņi pie kinīša pienāca džeks no paralēlklases. Vairākkārt draudzenei biju teikusi, ka man viņš liekas simpātisks, tādēļ nospriedu, ka draudzene sarunājusi viņu! Super! Gāju izreiz klāt un teicu, ka ļoti preicājos viņu redzēt. Puisis skatījās uz mani ar lielām acīm un nesaprata, kas notiek. Es apjautu, ka esmu pieļāvusi milzīgu kļūdu... Manas bažas apstiprinājās, kad pie viņa pienāca smuka blondīne un viņi sabučojās. Tad gan es jutos kā pilnīga muļķe!
Es vienmēr ļoti satraucos no pirmās tikšanās, jo vēlos atstāt vislabāko iespaidu. Šogad sāku mācīties vidusskolā, un visi jaunie klasesbiedri bija sveši. Ģeometrijas stundā vilkām trijstūrus, bet es biju aizmirsusi iegādāties lineālu. Pajautāju blakus sēdošajiem puišiem lineālu, lai savilktu precīzas figūras, bet mana neveiklība izpaudās arī todien. Pilnīgi negaidīti ar puiša lineālu aizķēru grāmatu, paviklu pārāk strauji, un tas pārlūza! Tā kā klasē bija klusums, lūziena troksni dzirdēja visi, bet džeks, kuram tas piederēja, sāka smieties." Es tev to tikai aizdevu, bet tu diezgan veikli pārdalīji, lai pietiek mums abiem, " viņš noteica. Es pamatīgi nosarku un visu atlikušo stundu sēdēju sārta kā biete un sasvīdusi aiz satraukuma. Nākamajā dienā atnesu viņam vietā citu lineālu, bet arī viņš bija sarūpējis man dāvanu - protams, lineālu!
Pa nakti paliku pie draudzenes, un no rīta dēvāmies uz Rimi, lai nopirktu ko garšīgu. Tā kā abas bijām tikko piecēlušās, uzvilkām tikai jakas un jozām uz veikalu. Veikalā pamanījām baigi foršos džekus. Mēs, protams, saskatījāmies un staigājām pa veikalu kā baigās dāmītes – ar augsti paceltām galvām! Džeki ik pa laikam noskatījās uz mums un pasmaidīja, sapratām, ka esam viņiem iepatikušās. Bet realitāte bija daudz skarbāka – izgājām no veikala, un nāca apjausma, kāpēc puiši uz mums tā skatījās. Mēs bijām pidžambiksēs! Nosarkām un skrējām mājās! Kauns!
Garlaicīgajās mācību stundās parasti spēlēju mobīlā telefona spēlītes. Kādu dienu man pilnīgi nebija garastāvokļa, tādēļ neko citu nedarīju, kā vien spaidīju telefona pogas. Stundas beigās, kad biju pamatīgi aizrāvies, piemirsu, kur atrodos, un iebļāvos: “ Ātrāk! Lien iekšā! ” Klase apklusa un pēc tam sāka smieties, kad saprata, ka pie vainas spēlīte! Skolotāja lika man iziet no klases, jo es pat spēlītes nevarot spēlēt klusām. Jutos pavisam muļķīgi…
Manuprāt, vistrakākais, kas vien var notikt, ir izgāšanās klases priekšā. Pagājušajā nedēļā man tas izdevās… Klasē es parasti sēžu pēdējā rindā. Šoreiz ģeogrāfijas skolotāja pasniedz tik neinteresantu mācību vielu, ka visi klasesbiedri klausījās mūziku vai vienkārši “ čekoja “ mobīlos telefonus. Es klačojos ar draudzeni un šūpojos uz krēsla. Bet tad pēkšņi zaudēju līdzsvaru un nogāzos! Protams, ka šādu blīkšķi nav iespējams nedzirdēt, un visi pilnā balsī sāka rēkt, kamēr es sēdēju, nosarkusi kā biete. Man šķita, ka tā varētu gadīties piektajā, nevis vienpadsmitajā klasē!
Manai draudzenei bija dzimšanas diena. Mēs forši svinējām, spēlējām spēles un darījām visādas ballīšu lietas. Kad pienāca ēšanas laiks, visi apsēdāmies kādā no krēsliem vai uz dīvāna. Tā kā brīvu vietu vietu vairs nebija, nolēmu apsēsties blakus jubilārei uz dīvāna maliņas. Sēdos un jutu, ka kaut kas pazib zem dibena, nodomāju, ka droši vien spilvens. Pēc brīža pakustējos un jutu, ka tas pa visam noteikti nav spilvens! Lēnām griezu galvu atpakaļ un sapratu, ka esmu iesēdusies draudzenes dzimšanas dienas kūkā!!! Pielēcu kājās un iebļāvos, bet visi sāka smieties. Manu dibenu rotāja kūkas glazūra, kamēr pati kūka izskatījās briesmīgi. Mēs ļoti ilgi smējāmies, un draugi zobojās, ka visa torte tikusi man!
Tev patiks šie raksti
+
