Mopsis.1

Neliels gabaliņš humora stand up stilā ceru Tev patiks! Ja ir kas sakāms- komentē.

Nesen sāku domāt par otru bērnu. Domāju kā lai neuzraujas otrreiz. Reāli mums, drīzāk, noderētu palīgs pirmā bērna audzināšanā. Padomājām, pakonsultējāmies ar vecākiem… Vārdu sakot varat apsveikt mums tagad ir suns. Sieva sākumā gribēja čihuahua, tobiš žurku. Par suni grūti to nosaukt, korejieši visticamāk domā, ka tā ir kāda čipsu šķirne. Es. Viņai saku: Vajag normālu suņagabalu, tā, lai kad ierejas visa kāpņu telpa dzird un baidās!
Vārdu sakot mums tagad ir mopsis. Briesmas. Neiedomājams draņķa gabals. Neiespējams.
Neiespējams bija nepaņemt, tik skumīgu purniņu.
Viņš iet, dirš pa visu dzīvokli, pieeju gribu sadot pa ādu. Bet pretī, nelaimīgais, skumjais purniņš. Vārdu sakot iedevu… paēst.
Es vispār gribēju sambernāru. Bet paši saprotiet, sambernārs vienistabas dzīvoklī? Tas jau ir drošības jautājums. Sambernāram var rasties jautājumi, piemēram par to kur mēs taisamies dzīvot, ja viņam jādzīvo šeit?
Mans mopsis mīž no laimes. Burtiski. Atnāku mājās un šis sāk smidzināt uz visām pusēm. Sieva saka:Tas no laimes!
Jocīga laimes forma, tā sacīt! Kaut kā neatceros, ka vakarā atnākot mājā sieva ierauga mani un pieliek bikses, ar vārdiem: Ū-uh, visu dienu gaidīju!
Mops nenormāli slinks dzīvnieks. Guļ un viss. Piemēram, pametu viņam bumbiņu, viņš paskatas uz mani it kā gribētu teikt: Hei, tu ko? Nopietni? Mēs taču abi zinam ka tā nav gaļa… Un guļ tālāk.
Sieva vairs viņu neņem rokās, neceļ klēpī. Jo viņam var iestāties erakcija. Nav īsti skaidrs kādos brīžos un kapēc tas notiek. Bet tas notiek. Gadās arī, ka viņš skraida apkārt pa visu dzīvokli ar stāvošu, skats nepatīkams, ja godīgi. Es vairs nekad nespēšu mierīgi noskatīties uz lūpukrāsu….
Brīžos, kad redzu, ka sieva lieto lūpukrāsu, galvā ir tikai viena doma: Tikai nelien tagad pie manis bučoties!