Augstmanis 1: Tas ir nolemts. Kad mēs vēlamies apģērbties labi, mēs vilksim baltus kreklus.
Augstmanis 2: Lai visi zina, ka mēs esam eleganti.
A1:Pareizi. Vēl arī garas bikses
A2: Lai neviens neredzētu cik apkaunojoši tievas ir mūsu kājas.
A1: Tieši tā. Arī ādas kurpes.
A2: Jo minoritātes nevar atļauties ādas kurpes.
A1: Parei.. labi. Mazliet piestrādāsim pie tā pēdējā iemesla vēlāk. Pieņemšu, ka Esam beiguši?
Jānis: Pagaidi, pagaidi! Mēs aizmirsām par šo.
(Viņš paceļ kaklasaiti)
A1: Hmm... jā. Jāni, ja tu meiģini sevi nogalināt, mums ir ļoti laba virve šķūnī
Jānis: Ko!? Nē! Šis būs mūsu kostīma pēdējā sastāvdaļa! Mēs to vilksim ap savu kaklu.
A1: Ap kaklu?
Jānis: Tieši tā.
A2: Un tu nemeiģini sevi nogalināt?
Jānis: Nē.
A2: Jo tas būtu pilnīgi saprotams. Mēs visi zinam par tavām problēmām mājās.
Jānis: Eu, Eu! Tu atstāj Mariju ārpus šī, labi? Tam nav nekāda sakara ar viņu vai to spāņu pusi, ar kuru viņa pārgulēja. Šī būs pēdējā sastāvdaļa būsu elegantajam kostīmam.
A1: Bet.. kapēc?
Jānis: Kapēc? Tiešām? Labi, paskasties cik forši tas izskatās.
(Viņš uzvelk kaklasaiti. Tas prasa 3 meiģinājumus.)
Jānis (elsojot): Redzi? Grezni.
A1: Izskatās, ka tā las tevi žņaudz.
Jānis: Jā, nedaudz. Tā ir daļa no šarma.
A2: Tas process izskatās sarežģīts. Mums tas būs jāsien katru reizi, kad vēlamies to uzvilkt?
Jānis: Protams! Vēl jau ir citi veidi kā sasiet viņu.
A1: Kādi veidi?
Jānis: Nezinu! Neviens nezina.
A2: Ļoti daudz darba priekš viena apģērba gabala.
Jānis: Tur jau tas labums! Tēvi varētu mācīt šo procesu saviem dēliem. Tas būtu veids kā viņi varētu pavadīt laiku. Vai arī kliegtu uz viņu, jo viņš izskatās pēc kāda 23 gadus veca Spaņu vīrieša, kurš krāpj siev.. Aizmirsti to pēdējo daļu. Galvenais, ka tas izskatās brīnišķīgi!
A1: Nepavisam.. Tu neesi klausījies manī?
Jānis: Iedomājies kā tas izskatītos ar visādiem zīmējumiem virsū, vai kautko tamlīdzīgu.
A1: Klausies.. Es novērtēju tavas idejas kā vienmēr, bet es neredzu tam jēgu.
Jānis: Tas būtu pārāk dārgi priekš minoritātēm.
A1: Nu.. Mēs varētu dot tam iespēju.
