Lūdzu tkai nepiesienieties ja dzirdētas!
Atnāk students pie profesora:
- Sakiet, profesor, kāpēc Sarkano laukumu sauc tieši par Sarkano laukumu ?
- Tas ir ļoti garš stāsts. Tālajā 1147. gadā toreiz vēl nelielās pilsētiņas iedzīvotāji...
- Vai nevarētu nedaudz īsāk?
- Un tāpēc to arī sauc par Sarkano laukumu.
Skolotāja jautā Pēterītim:
- Uz koka sēž 5 vārnas, mednieks nošauj 2, cik vārnu paliek?
- Neviena, jo visas izbijās no šāviena trokšņa!
- Nu, īstenībā palika 3, bet man patīk tavs domu gājiens.
Pēterītis apdomājas un saka:
- Drīkstu jums arī kaut ko uzdot?
- Jā, protams!
- Pa ielu iet 3 sievietes un ēd saldējumu, viena kož pa gabaliņiem, otra sūc no maliņas, trešā laiza visu saldējumu, arī vafeļu konusu, kura no viņām ir precējusies?
Skolotaja piesarkst, un atbild:
- Droši vien, ka tā, kura laiza visu saldējumu.
- Nu, īstenībā jau tā, kurai pirkstā ir laulības gredzens, Bet man patīk jūsu domu gājiens!
- Peterīt, ko mēs iegūstam no zosīm?
- Olas.
- Pēterīt, nu tomēr, padomā, kāds mums labums no zosīm?
- Olas.
- Nu labi. Uz kā tu guli?
- Uz grīdas.
- Bet zem galvas ko liec?
- Vectēva zābaku.
- Labi, ķersimies tai lietai klāt no citas puses. Uz kā guļ tavs tētis?
- Uz mammas.
- Bet, ja mammas nav mājās?
- Uz kaimiņienes.
- Bet, ja kaimiņienes nav mājās?
- Tad arī tēva nav mājās.
- Labi, mēģināsim vēlreiz. Uz kā guļ tavs vectētiņš??
- Uz gultas.
- Un ko liek zem galvas?
- Spilvenu.
- Ja iesit pa spilvenu, kas parādīsies?
- Blaktis.
- Bet, ja stipri iesitīs?
- Daudz blakšu.
- Bet, ja paņem nazi un uzšķērž spilvenu, kas būs?
- Pa tauri no vectētiņa.
- Nu labi, dabūsi pa tauri no vectētiņa, kas vēl paliks?
- Spalvas.
- Ufffff!!! Nu tad ko mēs iegūstam no zosīm?
- Olas.
Vīrs un sieva ēd pusdienas. Atverās durvis un virtuvē ieskrien dēlēns.
D:- Mamm, mani pagalmā visi sauc par stulbo kropli.
S: - Nu, un kas?
D:- Vai tas stulbums man no tevis vai no tēta?
S (maigi skatoties uz vīru): - Protams, ka no tēta.
"Cik labi, ka ne no manis" ar atvieglojumu nodomā vīrs.
Māmiņa liek gulēt savu mazo dēlēnu, dzied viņam šūpuļdziesmas jau otro stundu, bet mazais kā nemieg, tā nemieg. Beigās viņš saka:
- Klau, māmiņ, tu, protams, superīgi dziedi, bet es gribu gulēt.
.viņš auga ļoti nabadzīgā ģimenē. Ja viņš nebūtu bijis puika, viņam vispār nebūtu bijis ar ko spēlēties.
Vecais čukča lūdza dēlus viņu pēc nāves apbedīt lielajā okeānā. Tā arī dēli noslīka kapu rokot.
Divi čukčas apmaldās taigā.
Staigā, staigā, kamēr viens, gudrākais saka: "Davai, šausim gaisā, varbūt kāds mūs sadzirdēs."
Otrs piekrīt un šauj. Šauj vēlreiz. Nekas nenotiek.
Gudrais"saka: "Davai, vēl vienu reizi."
Otrs saka: "Nesanāks, bultas beigušās."
Jaunais pāris. Vīrs ēdot vakariņas:
- Zini dārgā, šodien zupa ir tik garda kā nekad agrāk. Kā tu to panāci?
- Es noskaidroju, ka tas viss maisījums esot arī jāuzvāra.
Jaunie krievi koncertā. Viens ar mobilā antenu norādīdams uz skatuves
pusi jautā:
- Tas ir Bēthovens ?
- Nezinu, no mugurpuses īsti nevar pazīt.
Kā visvienkāršāk atšķirt jauno krievu no vecā?
Vecais urbina degunu ar pirkstu, jaunais - ar mobilaa antenu.
