Šis ir pirmais no daudziem īsajiem Bilžu vēstures kursiem, ar mazu humora pieskaņu. Šoreiz apskatīšu aizvēsturi, no pirmajiem cilvēkiem Latvijā līdz viduslaikiem, jo diemžēl, kā jau mēs visi zinam, Latvijā seno laiku nav :(
Fakti par mums36
327
4
12 000 gadus pirms mūsu ēras Latvijas teritorijā ierodas somugru ciltis, kas varmācīgā veidā apkauj vietējos Ziemeļbriežus. Čaļi te nāk katru gadu, ne lūgti, ne aicināti. Apmēram 2 mēnešus nodarbojas ar slaktēšanu un tad veikli pazūd uz Urālu pusi. Neapmetas uz ilgu laiku, jo ziemā te iet baigi traki- salst kājas, nav ko ēst u.c. nesvarīgas problēmas. Vairāk par 300 cilvēkiem neieklīst. Tusējas ap Daugavu un Lubānas ezeru. Vēsturnieki mēdz viņus dēvēt par pirmajiem cilvēkiem, kas apmeklē Latvijas teritoriju. Sauktie Ziemeļbriežu mednieku laiki.
8500-7200. gads iezīmejas ar Agro mednieku- zvejnieku laiku. Ledus beidzot ir atkāpies ar aukstumu mokot vairs tikai Zviedrus un Somus. Cilvēki ir primitīvi- taisa kaula un krama ieročus ar kuriem slaktē visu dzīvo, ko arī vēlāk ar gardu muti notiesā. Apmetušies ļautiņi ir ap Lubānas ezeru un Daugavu. Apmetnē visu nosaka sievietes, jo vīrieši ir aizņemti mušijot apkārtējos lopiņus un sakritības dēļ, bieži lopiņi paši arī nomušī medniekus. Latvijas teritorijā ap 400 cilvēkiem, kas pārstāv slāvisku izcelsmi :(
7200-5500 Vidējais mednieku- zvejnieku posms. Da nekas daudz nav mainījies, vienīgi Latvijā ienāk Ķemmes bedrīsu kūltūra ( igauņi, lībieši), kas apstrādā savādāk māla podus. Mednieki sāk pieradināt suņus, kas nozīmē, ka galīgi pie bada nav, vairs neēd visu, kas pagadās. Līdz ar jauno kūltūras parādīšanos sākas savstarpējas saķeršanās, kas parasti beidzās ar to, ka kāds cilvēks dabū ar cirvi pakausī. Šis laiks ir vissiltākais, kas ir bijis Latvijas teritorijā, laiks līdzinās Anglijas laikapstākļiem šobrīd, ziemu praktiski nav, ir tikai 3 gadalaiki. Šiem ļautiņiem mēs varam pateikties par vareno aļņu populāciju Latvijā- jo viņiem makten garšoja aļņu gaļa, tāpēc šie šos principā izslaktēja
5500-3500 Vēlais mednieku-zvejnieku laikmets. Laikapstākļi paliek aukstāki, kas sāk likt aizdomāties ļautiņiem par viņu pārtikas ieguvi. Kamēr ēģiptē zeļ un plaukst faronu laikmets mūsējie sāk domāt par mājlopu pieradināšanas iespējām. Ienāk laivas cirvja un auklas kūltūras, kas ienes jaunu svaigumu, jo tie laikam ir Balti. Pamazām šie sāk pārvākties arī citur nevis tikai ap lielajā upēm un ezeriem, jo vajag vietu zemkopībai.
Jaunie labie zemnieku laiki. Kamēr austrumos ēbreju ģimenē piedzimst Jēzus tikmēr mēs sākam veidot savu pagātni. Veidojas pirmie pilskalni, kas protams nav tādi kādus mēs tos iedomājamies, vnk zemnieku bars dzīvo kalnā, lai redzētu, kad sliktie nāks viņus klapēt. Labākajā gadijumā apbliež apkārt sētu, ko par tādu arī grūti saukt.
Ap pirmo gadsimtu Latvijā beidzot izveidojas reformas un tā sadalās sīkās teritorijās pēc ciltīm. Protams ciltis savā starpā karo, jo tas ir vieglāk, bieži apvienojas savā starpā pēc savas nacionalitātes, ja tā mēs to varam saukt.
Sēļi. Pēc idejas tie paši latgaļi vien ir, valodas gandrīz vienādas tikai mirušos, katrs gūlda pa savam. Pastāv pāris gadsimtus, bet principā ātri asimilējas ar latgaļiem, kas apgrūtina šīs tautas pētīšanu.
Lībieši. Lai gan šiem vieni senči ar igauņiem, mūsējie izrādas attapīgāki, pirmie, kas izveido pilsētveidīgu veidojumū- vīķi Daugmalē. Iekasē nodokļus un regulāri iedod pa galvu visiem, kas uzprasās, skaitliski vismazāk parstāvētā tauta, bet sasniegumi visvairāk. Uztaisīja Rīgas priekšteci galvenā būda bija Turaidā. Jums uzreiz radīsies jautājums kāpēc tad šie izmirs- atbilde ir viena- Kaupo pieņēma krusnešus kā savējos, nevis kāvās pretī. Tas mūms sāp vēl līdz šai baltai dienai.
Latgaļi. Skaitliski paliels bars, bet nekādi nespēja apvienoties, regulāri iedeva senkrieviem pa kaklu, kas šiem nepatika, tāpēc šie uzspieda mūsu bāleliņiem maksāt meslus un būt pareizticīgiem, latgaļi protams pasūtīja krievus pāris mājas tālāk, kas šiem nepatika, tāpēc kari latgalē nebija sveši. Latgaļu arhitekti izcēlās ar savu mākslu būvējot ezerpilis.
Zemgaļi. Skaitliski maz, bet uz kaušanos ņipri. Pat polijā paspēja pademolēt. Baigie draugi ar leišiem. Principā vienīgie, kas spēja pretoties krustnešiem, daudz netrūka un arī Rīga būtu kritusi, bet nu nekā.
