Atradu tādu interesantu stāstu, kuru vēlos jums parādīt 
Bija ārkārtīgi karsta vasaras diena. Šķiet, ka tas bija 1.jūlijs. Termometra stabiņš saulē rādīja +41°C. Es iekāpu autobusā (nr.34) pie Tirdzniecības centra “Stockmann”, nopīkstināju e-talonu (dzelteno, kas nu jau ir tapis par zilu(personalizēto)) un ieņēmu stāvvietu pretī vidējām durvīm. Nezinu kāpēc, bet es pēdējā laikā morāli nespēju apsēsties autobusā. Iespējams, ka tas viss ir pateicoties pieredzei ar dažādiem cilvēkiem, kas tur ir sēdējuši. Nezinu. Gandrīz 40 minūšu garais brauciens varēja sākties. Biju ieņēmis vietu pie atvērtā loga, kas drīzāk atgādināja spraugu cietumā pa kuru baro cietumniekus, bet nu OK. Savu darbu tas pildīja slikti, bet tomēr pildīja. Sajutu uz savas sakarsušās sejas aukstu vēja dvesmu. Dažas minūtes vēlāk jutu, ka pamatīgi sāk svīst mugura. Diez, kāpēc? Pasniedzot ar roku, lai pataustītu, kas tur, “tajā pusē” notiek iegrābos slapjumā. Bļeģ. Izrādās biju maigi piespiedies stiklam un tad manu muguru karsēja un tagas mans krekls bija skaisti iesvīdis. Varētu būt kāds barels ar sviedriem. Drausmas, viss autobusa stikls bija slapjš. Mēģināju tā nemanot likvidēt traipu, kas palika uz loga. Atceros, ka tajā dienā man līdz bija lielā sporta soma + guļammaiss, jo devos uz treniņnometni. Ar katru minūti ar vien vairāk es tecēju, kā caurs Centrālās Stacijas tualetes krāns (just sayin’). UN TAD. Liktenīgais brīdis (pareizāk-pietura). Iekāpa kāda līdz ausīm nomīzusies un smirdīga bomzene (atvainojos, bezpajumtniece), gribētos pat viņai pateikt – with all due respect, but GET THE FUCK OUT! Nepagāja ne 3 minūtes, kad visi autobusa pasažieri sēdēja ar aizspiestiem deguniem. Katrs līdzējās kā māk – viens ar salveti, cits ar pirkstiem, bet vēl kāds – vienkārši uzlika maiku uz deguna. Gribēju priekš Jums atrast Googlē kādu ilustrāciju, kas varētu raksturot šo sievieti, bet pat googlē nekas tāds nav!!!! Iedomājieties – mati nav mazgāti 3 gadus stabili; uz galvas kaut kāds adījums (tāds kā tamborēts zieds, ko pie omēm var atrast zem puķupodiem, kas atrodas uz galda); vilnas (!!!) zeķes; kaut kāda līdz jebaļņikam stilīga kleita un kaut kādas krutas kurpas. Nu drausmas kā no viņas nesa!!! Pirmā doma, kad sajutu viņas “Rexona jauno aromātu sievietēm” bija – tā vecene nu gan ir nomīzusies. Cūcene arī nenopīkstināja e-talonu. Es (un arī visi citi autobusa pasažieri) cīnijās par pēdējo svaigā gaisa plūsmu autobusa salonā. Ja jūs redzētu mūsu laimi,kad tā veprene izkāpa pieturā X (vnk neatceros). Jesus Christ, paldies Tev! Mēs visi ievilkām dziļi elpot un cerējām uz normālu turpmāko dzīvi. Bet nekad nekas vairs nebūs kā agrāk. Nekad. Mūsu smaržu receptori ir neatgriezeniski bojāti. The End.
man autobusā bija ka konkrēti apdzēries, apdirsiesun vēl hz kāds onka ievēlās un apsēdās tieši blakām (no viņa nesa pēc tiko atvērtas samagonkas pudeles vai arī kkāda odekolona ) hz ko jau bija sadzēries pabrauca 2 pieturas tālāk un es to vairs nevarēju izturēt tā patās ka visi citi pasažieri un mēs kopistiski vienojāmies ka onkam jāpazūd nu ko tā arī izlikām viņu tuvākajā pieturā. vienīgais ko viņs teica --> OOO nu ņihujova ātri atbraucām... un pēc tam apvēlās un atlūza - autobusa šoferis izsauca ātro palīdzību. pēc tam ilgi nekavējot pagastu visi salīda atpakaļ autiņā un devās kur nu kuram vajaga.. 
Tā neko,forši.
