Iet vīrelis pa taciņu, skatās - smilškastē sēž puika un meitene.
Puika smejas vēderu turēdams, meitenīte raud.
Vīrs prasa: "Kas ir? Kāpēc smej, puisīt?"
Puisītis: "Skatos - pa devītās mājas logu izkrīt Pēterītis. Atsitās pret zemi... zarniņas - pļurkš, izšķīst pa visu trotuāru."
Vīrs: "Nu jā... bet kāpēc tu raudi, meitenīt???"
Meitenīte: "Jā, jā! Bet es neredzēju!!!"
Ģimene. Tēvs, māte, divas meitas. Visi paēduši vakariņas sāk strīdu, kurš mazgās traukus. Nolemj - kurš sāks pirmais runāt, tas arī mazgās. Tā arī visi sēž klusējot. Zvans pie durvīm.
Atnācis vecākās meitas līgavainis. Visi sēž, neko nesaka. Nu, līgavainis arī pasēž, pasēž. Neviens nerunā. Ņem šis un izdara ar savu līgavu to, ko varbūt būtu darījis tikai kāzu naktī. Visi klusē.
Šis izdara ar līgavas māsu to, ko varbūt būtu darījis tikai mēnesi pēc kāzām. Visi klusē.
Šis izdara ar līgavas māti to, ko varbūt nekad nebūtu darījis .Visi klusē.
Nu, puisim beidzot apnīk, ies prom. Ver durvis, bet tās čīkst.
Ai, izdarīs vismaz vienu labu darbu - domā līgavainis, pieiet pie tēva un saka - Vai tev vazilīns ir?
Tēvs - Ejiet jūs visas ratā, es labāk eju mazgāt traukus!
Medniekam lūdz:
- Pastāstiet kādu no saviem medību piedzīvojumiem!
- Nu tā, sēžu slēpnī, pie manis lien sliņķis. Lien dienu, divas, lien trīs dienas... Tā arī līdz slēpnim neatlīda!
- Nu būtu izlīdis no slēpņa un nošāvis!
- Izlīst no slēpņa? Nē, vecīt, – tu neesi mednieks!
P.S: Sorry,ka tik maz!
