Tantīte aiziet uz tirgu, lai nopirktu savam vecajam jaunas čības, jo vecās jau nonēsātas. Pirmās kuras ieraudzīja arī iepatikās un viņa nolēma tās nopirkt. Pārdevēja sacija ka neesot maisiņa kurā čības ielikt, tāpēc tā iepakos čības kastē. Tantīte iekāpj autobusā un dodas mājās. Braucot, tai pretī sēdošie jaunieši skātās uz viņu un nez kāpēc mēģina novaldīt smieklus. Izrādās ka uz kastes rakstīts "1000 prezervatīvi", bet tantītei taču vienalga kāds iepakojums, ka tik būtu ērtāk. Viens no jauniešiem neiztur un uzbāzīgi, ar platu smaidu sejā, jautā tantītei:``Nu cik tad aptuveni ilgam laikam pietiks?. Tantīte atbild:"Oi, dēliņ, kā mans vecais šļūkā, tad tur knapi nedēļai."
Divi veči makšķerē. Viens saka: "Zini, vakar ar sievu sastrīdējos, pēc tam novācu viņu." Otrs: "Jā, jā, ko tu muldi, un kur tad Tu viņu liki?" "Ai, turpat dārzā apraku, dirsu vien zemes virspusē atstāju." "Kāpēc?" "Nu kā, elementāri, kad braukšu mājās no copes, būs kur priekšējo ratu iedzīt – veļļuku noparkot."
Skolā notiek ķīmijas stunda. Pēkšņi Vovočka pielec kājās un saka: "Ziniet, skolotāj, es Jūs šodien izdrāzīšu!" Šī izbrīnīta: "Ko Tu iedomājies, Vovočka! Es taču esmu skolotāja." Vovočka atbild: "Es gan domāju, ka sieviete, nu labi, tad māciet mani kā to dara!"
Padotais prasa šefam:
— Man varētu rītdienu brīvu iedot?
— Kas tad tev!?
— Nu man rītdien uz dzimtsarakstu nodaļu vajag – precos!
— Vai tad kāda ir tik dumja, ka tevi precēs!?
— Ir! Tava meita..."papucīt"!!!
Satiekas trīs drudzenes, un viena otrai stāsta, kurai dzīvē lielākas sāpes bijušas. Pirmā saka: "Ziniet, meitenes, braucu ar skritulenēm, parāvu uz mutes, divus zobus izsitu nu tā sāpēja." Otrā saka: "Nu, nesen cietu autoavārijā, abas kājas salauzu, tā sāpēja." Trešā smejas un saka: "Ziniet, vecenes, tas viss ir sūds. Vienreiz braucu ar veļļuku, pēkšņi man kūsis spieķos sapinās, klitoru ķēdē ierāva, un es aiz sāpēm ar pīzdu rāmi pārkodu..."
No zoodārza aizbēdzis zilonis.
Policijas iecirknī atskan zvans:
– Man dārzā stāv milzīga, pelēka žurka!
– Un ko viņa dara?
– Ar asti plūc kāpostus.
– Un ko ar tiem dara?
– Kungs, jūs neticēsiet un man arī teikt neērti!
Satiekas laukos divi kaimiņi. Viens saka:
"Zini, mana cūka grib pie kuiļa. Vai nevari izlīdzēt – Tev taču ir kuilis – atved viņu pie manas cūkas..."
"Bet kā lai es zinu, vai viņš grib vai nē?"
"Tu paskaties – ja viņam astīte gredzenā, tad grib..."
Nākamajā dienā šis skatās – kuilim astīte gredzenā.
Nu viņš iesēdina kuili motocikla blakusvāģī, uzliek ķiveri viņam galvā un ved pie cūkas...
Nākamajā dienā atkal šis skatās – astīte kuilim gredzenā... Nu viņš atkal iesēdina kuili blakusvāģī, uzmauc ķiveri galvā un ved pie cūkas...
Trešās dienas rītā šis lūdz sievai, lai viņa aiziet un paskatās vai astīte kuilim gredzenā vai ne. Pēc
kāda brīža viņa atgriežas:
"Nezinu, kā viņam ar asti, bet viņš sēž blakusvāģī ar ķiveri galvā... "
