šeit dažas anektodītes:)
Pārdevēja:
- Maksāsiet skaidrā vai ar karti?
- Nē, zin, pālī un ar globusu!
Lienīte pamostas četros no rīta: «Māmiņ, pastāsti man pasaciņu!»
Māte: «Pagaidi bērniņ, drīz pārnāks tētis, viņš mums stāstīs pasaciņu».
- «Jūs jau vesels? Kā tas nākas?»
- «Ārsts man iedeva kaut ko svīšanai».
- «Un tas bij?»
- «Rēķins!»
— Vai tu jau ilgi kopš esi precējies?
— Divus gadus.
— Vai ar gaišmataino Ievu?
— Nē, ar manu bijušo sekretāri.
— Ak, ar to, kura rakstīja simts vārdus minūtē?
— Ar to pašu.
— Vai tad viņa vēl arī tagad tikpat ātri raksta?
— Nē, tagad viņa runā simts vārdus minūtē...
Kāds jauneklis ar ļoti plānu naudas maku, pūlas iegūt kādas ļoti bagātas un reizē arī ļoti izlutinātas un daudzu pielūdzēju aplidotas dāmas roku. Viņas māte tam nozīmīgi aizrāda: «Jums būs daudz jāpūlas, līdz iegūsit manas meitas sirdi». Bet jaunavas tēvs vēl zīmīgāk piebilst: «Bet būs jāpūlas vēl daudz vairāk, kad viņas sirdi būsiet jau ieguvis».
«Mammu», prasa jaunākais savai mātei, «kas ir erotika?»
«Nu kā lai es to zinu!», māte atsaucas. «Esmu uzaudzinājusi piecus bērnus, kur tad lai būtu vēl ņēmusi laiku, nodarboties ar tādiem niekiem kā erotika».
«Esot parādījies Tavs jaunākais vēsturiskais romāns?»
«Jā, tik tiešām».
«Un kas ir varonis?»
«Izdevējs».
«Kārlīt, vai tu man vari pasacīt, cik ilgi Ādams un Ieva bij paradīzē».
«Līdz rudenim».
«Līdz rudenim? Kāpēc tā?»
«Nu, agrāk āboli taču nav gatavi!»
Ārsts: «Jūsu sievai viņas nervozitāte neko nenozīmē. Tās dēļ viņa var dzīvot simtu gadu!»
Vīrs: «Jā, ārsta kungs, bet es?»
