1975. g. tika veikts pētījums par šo jautājumu un secinājums bija diezgan bēdīgs. Par cik kopš galaktikas rašanās ir pagājis pietiekami ilgs laiks, bet mēs nevaram atrast nekādas liecības par citplanētiešu civilizācijām, tad to vienkārši nav.
Tomēr jaunākais pētījums pieļauj, ka citplanētieši stratēģiski nogaiga un, lai izplatītos pa galaktiku, izmanto zvaigžņu kustību tādējādi padarot starpzvaigžņu ceļojumus vienkāršākus.
Pētījuma vadošais autors Džonatans Karols-Nelenbeks izteicās, ka "Ja mēģinot atrisināt šo problēmu [Fermī paradoksu] neņem vērā zvaigžņu kustību, tad paliek vien divi risinājumi. Vai nu neviens nekad nepamet savu planētu, vai arī mēs esam vienīgā tehnoloģiskā civilizācija galaktikā".
Visas zvaigznes rotē galaktikā. Lai Saule apriņķotu apkārt galaktikas centram vajag 230 miljonus gadu, citām zvaigznēm šis laiks atšķiras, un, ļoti iespējams, ka citplanētieši nogaida, kamēr nākamais mērķis ir pietuvojies. Iespējams, ka tāpēc citplanētieši vēl nav atlidojuši, vai varbūt jau ir pabijuši šeit aizvesturiskos laikos.
Lai arī kā tas nebūtu, der atcerēties, ka 2018. g. Oksfordas universitātes pētījums pieļauj, ka iespējamība, ka mēs esam vieni galaktikā ir 2 pret pieci, bet iespējamība, ka mēs esam vienīgie visā kosmosā 1 pret 3.
Tomēr mums ir par maz informācijas, lai varētu izteikt precīzākas prognozes. Visas šīs prognozes ir balstītas uz mūsu pašu uzvedību. Mēs nezinam, cik ilgi citplanētiešu civilizācija var pastāvēt, vai tā nesabruks pirms tā būs spējīga ceļot starp zvaigznēm.
Mūsu galaktikā vien ir ap 10 miljardiem zvaigžņu un vēl daudz vairāk planētu, no kurām mēs esam atklājuši tikai 4000. Tas būtu kā meklēt delfīnu okeānā, bet mēs esam izpētījuši kaut kādu mazu dīķīti un tāpēc, ka tur delfīnu nebija, domājam, ka to nav vispār.