Matu žāvētāju izgudroja franču frizieris Aleksandrs Godofojs 1890.gadā, bet 20 gados Vācijā radās pārnēsājamais fēns.
Mūsu ēras 1 gs. romiešu rakstnieks Plīnijs aprakstīja, ka izgudrotas ziepes ar ko izmazgāt matus. Pirms tam cilvēki izmantoja olīveļļu ādas ieziešanai, bet mazgājās ar augu sulu un pelniem.
Senie ēģiptieši par zobu higiēnu rūpējās jau pirms 2 tuktošiem gadu- sarkofāgos jau atrasti no koku zariņiem gatavoti tīrāmie kociņi ar izplucinātiem galiem.Tomēr par zobu birstes izgudrotāju uzskata ķīniešu imperatoru- viņs 1498. gadā to izgatavoja no cūkas sariem, iestiprinātiem koka vai dzīvnieka kaula rokturī. 17. gs. cietos cūkas sarus nomainija pret zirga astriem. 1937. gadā tika izgudrots neilons, ko zobu birstēm izmanto mūsdienās.
Senajā Romā jau bija kanalizācijas sistēma. Romiešu publiskajās tualetēs bija sols ar rindā izvietotiem caurumiem, bet zem sola tecēja ūdens, kas visu laiku aizskaloja. 1596. gadā Anglijas karaliene Elizabete 1 pieņematias dēls Džons Haringstons izgudroja kautko līdzīgu mūsdienu tualtes podam ar ūdens tvertni. Tomēr ļaudis tik sarežģītas lietas neizmantoja. Uz tualetēm ar ūdeni un kanalizācijas sistēmām sāka pāriet 19 gs, jo atklāja, ka cilvēka atkritumi veicina slimību izplatību.
Agrāk par tualetes papīru izmantoja gan augu un koku lapas, gan zāli, gan avīzes. 1857. gadā amerikānis Džosefs Gajeti izgudroja speciālo tualetes papīru.Tas bija piesūcināts ar alvejas želeju, sadalīts loksnītēs, uz kurām bija iespiests Galjeti vārds.
Uzskata ka frotē dvieļi radās Turcijā. Leģenda vēsta, ka 15 gs. kāds paklāju audējs nolēma izaust dvieli tādā pašā tehnikā kā paklāju.Līdz tam dvieļi bija gludi.Tā nu izrādijās ka cilpiņas dvieli padara mīkstāku, kā arī ļauj ātrāk uzsūkt ūdeni.